1)Jo šeit man visa emuāra vēsture ir pieejama, pilnīgi jebkurā diennakts laikā - kā atmiņu albums!
2)Tik pameklē un pašķirsti! ..Un atceries!
Datums arī gana parocīgs, lai šo dīvaino rakstu uztapinātu un laistu gaisā !!
Esiet sveicināti aprīlī! Pirmajā aprīlī! Joku dienā! Šogad arī balti vējainās Lieldienās!
Īsta lauku idille! Vai nav laimīgi tie bērni, kam kas līdzīgs ir bērnības albumā vai atmiņās?!? Puiši izaugs kā ozoli..
Kā tad ir veicies mums? Pastāv vēl aizvien zemnieku saimniecība. Darbojamies tāpat piena lopkopībā. Tātad primārais- saražotais piens. Esam pametuši Mālpils piensaimnieku un pārgājuši uz citu, kas piena naudu izmaksā 2reiz mēnesī un bez kavēšanās. Ja nebūtu to izdarījuši, tad pie trakās krīzes, kas skāra zemniekus arī mēs, visdrīzāk, būtu aizgājuši pa burbuli.
Esam arī atvieglojuši sev darbu un ierīkojuši piena vadu! Opīši beidzot ir tikuši pelnītā atpūtā, strādājam brālis un es.
Protams, kā jau kārtīgi slinkai rakstītājai -no jaunās piena mājas ierīkošanas bilžu nav, tik vien kā pats sākums!:)
Raiti nemaz negāja ar celtniecību, bet nu jau jūlijā būs gads, kopš piens aiztek pa trubu uz piena baseinu. Atminoties piena kannas un piena spaiņus, kas tika izcilāti un pārlieti... brrrr..
Turpināsim ar vasaru, viņas dēļ tik šis stāstiņš tapa!
Vasaras ir neaizmirstami darbīgas un skrienošas! Pļavas, dārzs, mežs!
Tā nav, ka ir tikai darbs, viss ir un jābūt līdzsvarā, protams!:):) Dvēselei jāļauj gavilēt atpūtā, ne tik domāt par darbiem! Vasarai piestāv izklaides!
Pēdējos gadus jūlija sākumā uz nedēļu spurdzam prom no dzimtenes, ar vismaz 10 meičām (kompānija pamainās), un laižam tālēs zilajās! Saule, jūra un karstums! Tāds relax!
Šeit foto stāsta nebūs, ir tikai mūsu personīgās atmiņas! ...un ir taču Facebook ar Instagram:)..tik vienkārši..:(
No pieredzes parasti ir tā pēc ceļojuma, pārējie mājinieki ko ķer un grābj, stressso ka neiet tā kā vajag, bet manējais ... es pat dārzā nezāles pēc ceļojuma ar smaidu uz lūpām pucē tik ārā..:))
Vasarās trijatā brienam purva lācenēs, uz Ķeipeni avenēs braucam, un divatā pārsvarā ar savu šogad gandrīz nu jau sešgadnieku ejam sēnēs! Juniors grozu nesējs mājās!
Un salasītās sēnes notirgojam uzpircējiem! Un naudiņu krājkasītēs! Nopietni! Šovasar pēc 3h pavadīšanas mežā vienā piegājienā nopelnījām vairāk kā 50 naudiņas! Bērni priecīgi!
No sākuma pat māca neērtības sajūta vest sēnes uzpircējam, tad jau krīti azartā, kad tik vairāk izdotos no meža izcelt dzelteno dārgumu! Man nenopriecāties par tādu meža fitnesu, vismaz bikses vaļīgākas paliek ap vēderu!:):)
...un es ar citām acīm skatos uz tiem cilvēkiem, kas vasarās pelna iztiku lasīdami meža veltes, tiešām tie īstie ogotāji, sēņotāji - dzīvu naudu nes ārā! Smags darbs arī viennozīmīgi!
Burvīgās meža bildes!
Pašportrets ar mušu! Kā reiz joku dienai!
Īsta lauku idille! Vai nav laimīgi tie bērni, kam kas līdzīgs ir bērnības albumā vai atmiņās?!? Puiši izaugs kā ozoli..
Esam arī atvieglojuši sev darbu un ierīkojuši piena vadu! Opīši beidzot ir tikuši pelnītā atpūtā, strādājam brālis un es.
Protams, kā jau kārtīgi slinkai rakstītājai -no jaunās piena mājas ierīkošanas bilžu nav, tik vien kā pats sākums!:)
Raiti nemaz negāja ar celtniecību, bet nu jau jūlijā būs gads, kopš piens aiztek pa trubu uz piena baseinu. Atminoties piena kannas un piena spaiņus, kas tika izcilāti un pārlieti... brrrr..
 |
| Notiek mazgāšanās process... ūdeni piena vietā ..neražojam:)) |
Turpināsim ar vasaru, viņas dēļ tik šis stāstiņš tapa!
Vasaras ir neaizmirstami darbīgas un skrienošas! Pļavas, dārzs, mežs!
Tā nav, ka ir tikai darbs, viss ir un jābūt līdzsvarā, protams!:):) Dvēselei jāļauj gavilēt atpūtā, ne tik domāt par darbiem! Vasarai piestāv izklaides!
Pēdējos gadus jūlija sākumā uz nedēļu spurdzam prom no dzimtenes, ar vismaz 10 meičām (kompānija pamainās), un laižam tālēs zilajās! Saule, jūra un karstums! Tāds relax!
Šeit foto stāsta nebūs, ir tikai mūsu personīgās atmiņas! ...un ir taču Facebook ar Instagram:)..tik vienkārši..:(
No pieredzes parasti ir tā pēc ceļojuma, pārējie mājinieki ko ķer un grābj, stressso ka neiet tā kā vajag, bet manējais ... es pat dārzā nezāles pēc ceļojuma ar smaidu uz lūpām pucē tik ārā..:))
Vasarās trijatā brienam purva lācenēs, uz Ķeipeni avenēs braucam, un divatā pārsvarā ar savu šogad gandrīz nu jau sešgadnieku ejam sēnēs! Juniors grozu nesējs mājās!
Un salasītās sēnes notirgojam uzpircējiem! Un naudiņu krājkasītēs! Nopietni! Šovasar pēc 3h pavadīšanas mežā vienā piegājienā nopelnījām vairāk kā 50 naudiņas! Bērni priecīgi!
No sākuma pat māca neērtības sajūta vest sēnes uzpircējam, tad jau krīti azartā, kad tik vairāk izdotos no meža izcelt dzelteno dārgumu! Man nenopriecāties par tādu meža fitnesu, vismaz bikses vaļīgākas paliek ap vēderu!:):)
...un es ar citām acīm skatos uz tiem cilvēkiem, kas vasarās pelna iztiku lasīdami meža veltes, tiešām tie īstie ogotāji, sēņotāji - dzīvu naudu nes ārā! Smags darbs arī viennozīmīgi!
Burvīgās meža bildes!
Vai mežā nebija skaisti??? Tur varētu tik knipsēt un knipsēt...
Lietainā dienā..
.. kad bremzes netur.. ..ar laimīgām beigām...!!
P.S. Ir pagājušas sešas!! dienas ..kā iesāku rakstīt, un tagad rokas sakrustojusi klēpī sēžu bez iedvesmas! Putra galvā! Ko teikt, ko nav vairs vērts, un vispār, būs kaut kā neērti beigu beigās varbūt no šī skricelējuma.. Radi, draugi, paziņas ko palasīs, pārējie- fiksi bildes un prom!
Godīgi! Paldies manam gudrajam prātam, ka tikko rakstīt iesākusi, pa moderno ieliku soc.tīklos story :)),par saņemtajām uzslavām un vienu kodolīgu ..beidzot!.. šī andele jānoved līdz galam!
Jāiet pagatavot kafija, lai prāts uzmundrinās!
Tā nav, ka mežā dzīvojot un strādājot tev te nav nekādu iespēju, tik vajag spēt rast un izmantot! Tomēr galvenais ir personīgais transports! Jūs jau ziniet, ko es atkārtošos!
Protams, kas seko soc.tīklos un visi savējie zin, ka es ceturto ziemu peldu -veselībai, lecu aerobikā un neprātīgi fanoju par zumbu -sirds priekam, un paskrienu -vienkārši priekam! Plānoju dienu!
Jāpiebilst gan, ka patreiz uz kādu noteikti nenoteiktu laiku, esmu pauzē no tā visa! Bet tāpēc, jau nevaru nepieminēt savas aizraušanās!
..dzinējmedību sezonā - juniors, es , vienreiz piebiedrojās vīra māsa, tad nu gājām par dzinējiem! Un Reizija taču arī! Divreiz man izdevās tikt! Visa gaišā ziemas dienas daļa tiek pavadīta svaigā gaisā! Es jau to dēvēju atkal par meža fitnesu!
 | |
| ..pat sniegā viņas atrodu! :)) |
Nevaru nepieminēt , ka pa kluso martā sarakstījāmies pēc 16 gadu kopdzīves! Nu jau maijā šogad būs 17! Vīra un sievas godā - apaļš gads!
Vai tas bija labi vai slikti priekš mums,..tas pa kluso.., pareizāk sakot, radiem, ..kam tas vairs svarīgi?!?
Nebojāsim savu karmu ar paššaustošām domām vai "kā būtu, ja būtu", ..ja vecākais brālis rīkojis kāzas!?
Pēc gada zinām un saprotam, ka vīra un sievas statuss rūp tikai pašiem!! :)) Kam tad vēl?? :) :) :)
Lai Dievs atvēl, vēl tikpat daudz gadu nodzīvot vienotā ģimenē!
Ceru tikties šeit ātrāk, jo īstenībā, man Vērmeļmeitā ko jaunu Jums uzrakstīt un parādīt ir pagrūti! Jo neko neradu, ne adu, ne tamborēju, ne šujmašīnu izmantoju..:))
Laukiem raksturīgi.. ka visi darbi jau atkārtojas.. Zemes aršana, sēšana, vai nedod dievs, siena pļaušana, -viss jau reiz šeit bijis!!
Vienīgais, lai izdodas man interesanti atkārtoties!
Un kādu stāstu iz dzīves!
Priecīgas, saulainas -ja ne dabā, tad sirdī noteikti Jums Lieldienas!
.JPG)
