Rudens. Lauki. Pastaiga.

Nez kura mācība man jau:" Mīļā, meitene, neuzticies telefonbildēm, redz, arī šoreiz viņš tevi uzmeta!" 
Rūpīgi blogam krātie foto par vasaru+ vasaras beigas ir aizgājuši turpat nebūtība, kur telefons..
Kā nu ir -tā ir.., ko vairs.. tikai tāds tiesa nedaudz rūgtums gan sirdī mīt..


Bet rudens nudien, nudien bija skaists!!
Tik krāšņs, tik zeltains, tik saulains!!!

Kā jau esmu šeit minējusi, lielāko daļu vasaras mūsmāju vīriešiem ir jāpavada siena pļavās -jāsagatavo barība lopiem ziemai, jāsaved no laukiem ruloni mājās zem jumta, jāsakrāmē kaudzēs zem plēves utt.utml. Laikietilpīgs darbs.
Šeit pēdējie siena ruļļi no vistālākajām pļavām tiek vizināti mājās.. 24 km uz vienu pusi un otri tikpat atpakaļ..



Bet zemniekam nepieklātos sūdzēties, viņš tik dar' kas jādar' :)

Kamēr lielais puika skolas solā, mammai palīgos ražas novākšanā nāk jaunākais nu jau -mans trīsgadnieks! Mazs cinītis gāž lielu vezumu -tas pilnībā attiecināms uz Danielu. Izpalīdzīgs un strādīgs bezgala, iedvesma liela un strādātgriba neizsīkstoša.
Un es ar otru bērniņu esmu gudrāka palikusi, ja pirmajam pārsvarā no sērijas, tu maziņš, tev nedod Dievs nazi, āmuru ...un... un... un... dot rokās, ka darbs nav par grūtu un smagu -pārstrādāsies, pārstaipīsies un visi citi ..no sērijas.. bez tabu ..nav ēnas bez gaismas.
Tik nepārprotiet, galējībās tomēr nekrītu!! :)

 Protams, vairs jau neiemānīsi puikam neasu galda nazīti :), vajag tādu kā mammai, manā skatījumā iedevu gana trulu darbarīku.., redz, tāpat bērnam neliela darba trauma..
Plāksteris, kā mierinājums...

 Šogad vasaras lietu dēļ, burkāni saauguši lieli, bet žuburaini..

Tiek nozvejots pa kādai karpai dīķī..

  
Skaistajām rudens dienām piestāv garas pastaigas dabā. 
Man jau īsti nav kur izpausties mežā dzīvojot :), dodamies pa/uz savām ierastajām pastaigu vietām.. 
Galvenais āra/laukā, jo katru reizi ceļā taču gadās sastapt vai ieraudzīt ko jaunu...

 Redz, burkāni pat uz lielceļa mētājas.. Izbrīns liels!

 

Tālā ganāmpulka apciemojums.
Gājiena iemesls bija iepazīšanās ar tā mazāko iemītnieku.

Ar 1 km attālo gājienu līdz pastkastei (vienā virzienā) ir tā -kurš pirmais brauc vai iet- tam tiek :)

Noklīdušas/atpalikušas no kopējā  govju bara, redz, kā skrien un meklē..

Tieši gadījāmies uz ceļa, un saprotama lieta, palīdzējām lopiņiem saprast, kurā virzienā atrodams pārējais ganāmpulks.
Bet paši nejauši mežā uzgājām lielo puiku zaru būdeli.. :) 
Instrumentu gan nevienu, man par brīnumu, zemē mētājamies neatradu :))

 Kurp vēl dodamies?
Netālu no mūsmājām atrodas Vedzes dabas takas, ikdienā neejam, jo taka ir gana gara... 
Mēs brienam iekšā kaimiņa (Paldies viņiem) iestaigātā pastaigu taciņā gar Vedzes upes krastu, kas trīsgadniekam ir gana interesanta, jo upe taču ir tik tuvu saskatāma... un... aizsniedzama... un taka nav gara.

 

Pie šīs caurtekas, kā pa miglu atminos arī koka tiltu, pagāja mana bērnība, ko tik mēs te neiesākām.. 
Vecākiem zinot, -mati būtu stāvus :))

 Jaunatklājums- pūpēžu kari!

Aptuveni tāds ir mūsu ārā pie dabas pastaigu rudens!
Jāiepazīst jaunas vietas, ir jau ir , kur te mežā izplesties, jāmaina tik pastaigu virziens!

Vēl neliela atkāpe, nu jau novembrī..
Vienu dienu mans lielais dēls Matīss saka:" Žēl, mammu, ka tu vairs nepeldies!"
Man acis lielas... 
Kā? 
Nepeldos?
Peldos!

Protams, tagad to daru klusām, bez lieka plezīra.. 
Aiztipinu uz savu peldvietu, attipinu mājas, ir kāds ko manījis vai nav, nezinu..
Ja kāds pajautā, dodu apstiprinošu atbildi un viss.. 

Stāsts ir tāds.
Zināms, ka cilvēka daba ir neizprotama. 
Es arī domāju, oo, cik forši, esmu viens no tiem atšķirīgajiem, kas kaut ko dara savādāku. 
Man tā ir - peldēšana visos gadalaikos! 
Bet še tev. 
- Es audzējot tik roņa taukus ar to ziemas peldēšanos! 

Hmm, internetā meklēju info, vai tā ir? :) Bildes googlē izlūrēju, vai tiešām visi resnie dzīvojas pa to āliņģi?
- Nē, taču.

Kādi roņa tauki? 
Ronis- cilvēks, kurš peld cauru gadu atklātās ūdenstilpnēs! Un viss! 
Cik man to tauku, es atbildu tik ar to -ko, kad un cik daudz, -es bāžu tai mutē!!

Vienīgais, tagad to zinot, tu centies tā cilvēka klātbūtnē, iztaisnot muguru un ievilkt vēderu, ja nu kas....!!!
Smieklīgi, bet fakts!

Matīss šo tēmu iekustināja, tad varu iepriecināt sev zināmos atbalstītājus, ka 18. novembrī apritēja vesels gads kopš peldos !!

21. novembris... bērniem par prieku... ar sveci...

Tādu pašu degsmi otrajā gadā iepeldot!
 Lai man izdodas!




 

Tiekamies baltajā laikā!

Gaišas domas Jūsmājās!

 

Pavasara vēsmas.

Kamēr piecdienu garumā pabiju ar ģimeni Baltkrievijā, tikmēr arhīvā noglabātās bildes vairs īsti neatbildīs pelēkajam pavasarim...agrīnajam, bet pelēkajam, jo gaidāmais siltums, visu vērsīs zaļumā.
Un tad ar fotoaparātu + mazo Danielu rokās/pie rokas atkal būs jāskrien par jaunu dabā!!

Pērn un šogad aktīvi, vismaz mūspusē, var redzēt, kā cilvēki attīra laukus no krūmiem.
Arī mūsmājās nomātā zeme tiek sakārtota -cirsts, rakts un vests.
Aizaugušās pļavas par lauksaimniecības zemi tiek sakārtotas. Milzīgs darbs, bet pēc tam lieka Eiropas nauda zemniekam maku nespiež :), ja izdosies to visu dokumentēt.

Atpakaļ ceļā, vēl jāielien krūmos un jāapskatās dziļā aka.
Bērnībā, kad ar brāli tika līsts, kur vien var ielīst, opis mūs baidīja ar to akas dziļumu..
Bet aizpērn vai aizaizpērn, tiešām agri pavasarī meklējot brālim pazudušo suni, uzgājām, ka akā iekritušas un noslīkušas divas mežācūkas... brrrr....
Tagad redz, cerams, te vairs nekas nevar iekrist!

Par zaķa atstātajām olām, maziņam izbrīns lielāks par pašu!

Sētā/ kūtī visi gaida pavasari :) Jo tad būs brīvība un dzīve daudz zaļāka! :D:D
Viena stunda pastaigas ar manu mazāko..

Tā mēs strādājam!

Kamēr ekskavators nomā, vēl jāpaspēj savs -uz māju iebraucamais ceļš paremontēt.
Lai ceļš turpmāk pavasaros/rudeņos būtu sausāks, tiek izrakts neliels grāvītis.

Arlabvakaru Jūsmājās!!