Ne ko pielikt, ne ko atņemt, patreiz ir tāds laikposms, kad esam vai dubļos līdz ausīm!!!
Ja par mums Zaubē saka, ka mēs dzīvojam džungļos, tad kādas nedēļas pavasarī vai rudenī man tā arī liekas, un teicējiem taisnība vien ir..
Mājas piebraucamais ceļš, kilometra garumā tiešām, hmm, jāiespringst mašīnu vadot... Un nav jau nekāds šaurs meža celiņš, citā gadalaikā, brauc kā lielais, vasarā putekļi vien paliek aiz tevis..
Putenis jau arī savu mīnusa artavu nedēļas sākumā deva, ceļi vēl tik sliktāki palika!!
Pavisam tādi dubļaini un bedraini ceļi, ko braukt, kopā sanāk 9 km garumā..........
Un vēl bezceļi ir pats sākums, jo zeme vēl sasalusi, nav atlaidusies, mežos sniegs..
Pa vidam vēl plūdi...,vairākās vietās...
Un visbeidzot tiekot līdz galvenajam ceļam, kas mūs ieved Ērgļos, ir divi varianti..
1) Brauc un kraties :))
2) Un mākonim zelta maliņa.., jo ir pat tādi ceļa posmi, kur mierīgi ieliec piektā ātrumā, un brauc ar baudu, jo no bedrēm, ja nav pa visu ceļu, meistarīgi var izlavierēties..!!
Un kā zināt, mašīna jau nav pūciņa!!! :))
Un par labu izvēle ir Ērgļu skolai, jo nekas labāks, ceļa ziņā nav arī braucot uz Zaubi, kura mums ir ~14km attālumā.
(km norādīti ir vienā virzienā)
Bet dubultlielāks prieks (personīgi man) pret, par visiem izdangātajiem ceļiem, ir prieks par iestājušos pavasari!!
Piecas dienas atpakaļ, svilpavnieki -strazdi arī mūsmājās klāt!
Lai labi ripo!!!
Veiksmi Jums!!!
