Rudens. Lauki. Pastaiga.

Nez kura mācība man jau:" Mīļā, meitene, neuzticies telefonbildēm, redz, arī šoreiz viņš tevi uzmeta!" 
Rūpīgi blogam krātie foto par vasaru+ vasaras beigas ir aizgājuši turpat nebūtība, kur telefons..
Kā nu ir -tā ir.., ko vairs.. tikai tāds tiesa nedaudz rūgtums gan sirdī mīt..


Bet rudens nudien, nudien bija skaists!!
Tik krāšņs, tik zeltains, tik saulains!!!

Kā jau esmu šeit minējusi, lielāko daļu vasaras mūsmāju vīriešiem ir jāpavada siena pļavās -jāsagatavo barība lopiem ziemai, jāsaved no laukiem ruloni mājās zem jumta, jāsakrāmē kaudzēs zem plēves utt.utml. Laikietilpīgs darbs.
Šeit pēdējie siena ruļļi no vistālākajām pļavām tiek vizināti mājās.. 24 km uz vienu pusi un otri tikpat atpakaļ..



Bet zemniekam nepieklātos sūdzēties, viņš tik dar' kas jādar' :)

Kamēr lielais puika skolas solā, mammai palīgos ražas novākšanā nāk jaunākais nu jau -mans trīsgadnieks! Mazs cinītis gāž lielu vezumu -tas pilnībā attiecināms uz Danielu. Izpalīdzīgs un strādīgs bezgala, iedvesma liela un strādātgriba neizsīkstoša.
Un es ar otru bērniņu esmu gudrāka palikusi, ja pirmajam pārsvarā no sērijas, tu maziņš, tev nedod Dievs nazi, āmuru ...un... un... un... dot rokās, ka darbs nav par grūtu un smagu -pārstrādāsies, pārstaipīsies un visi citi ..no sērijas.. bez tabu ..nav ēnas bez gaismas.
Tik nepārprotiet, galējībās tomēr nekrītu!! :)

 Protams, vairs jau neiemānīsi puikam neasu galda nazīti :), vajag tādu kā mammai, manā skatījumā iedevu gana trulu darbarīku.., redz, tāpat bērnam neliela darba trauma..
Plāksteris, kā mierinājums...

 Šogad vasaras lietu dēļ, burkāni saauguši lieli, bet žuburaini..

Tiek nozvejots pa kādai karpai dīķī..

  
Skaistajām rudens dienām piestāv garas pastaigas dabā. 
Man jau īsti nav kur izpausties mežā dzīvojot :), dodamies pa/uz savām ierastajām pastaigu vietām.. 
Galvenais āra/laukā, jo katru reizi ceļā taču gadās sastapt vai ieraudzīt ko jaunu...

 Redz, burkāni pat uz lielceļa mētājas.. Izbrīns liels!

 

Tālā ganāmpulka apciemojums.
Gājiena iemesls bija iepazīšanās ar tā mazāko iemītnieku.

Ar 1 km attālo gājienu līdz pastkastei (vienā virzienā) ir tā -kurš pirmais brauc vai iet- tam tiek :)

Noklīdušas/atpalikušas no kopējā  govju bara, redz, kā skrien un meklē..

Tieši gadījāmies uz ceļa, un saprotama lieta, palīdzējām lopiņiem saprast, kurā virzienā atrodams pārējais ganāmpulks.
Bet paši nejauši mežā uzgājām lielo puiku zaru būdeli.. :) 
Instrumentu gan nevienu, man par brīnumu, zemē mētājamies neatradu :))

 Kurp vēl dodamies?
Netālu no mūsmājām atrodas Vedzes dabas takas, ikdienā neejam, jo taka ir gana gara... 
Mēs brienam iekšā kaimiņa (Paldies viņiem) iestaigātā pastaigu taciņā gar Vedzes upes krastu, kas trīsgadniekam ir gana interesanta, jo upe taču ir tik tuvu saskatāma... un... aizsniedzama... un taka nav gara.

 

Pie šīs caurtekas, kā pa miglu atminos arī koka tiltu, pagāja mana bērnība, ko tik mēs te neiesākām.. 
Vecākiem zinot, -mati būtu stāvus :))

 Jaunatklājums- pūpēžu kari!

Aptuveni tāds ir mūsu ārā pie dabas pastaigu rudens!
Jāiepazīst jaunas vietas, ir jau ir , kur te mežā izplesties, jāmaina tik pastaigu virziens!

Vēl neliela atkāpe, nu jau novembrī..
Vienu dienu mans lielais dēls Matīss saka:" Žēl, mammu, ka tu vairs nepeldies!"
Man acis lielas... 
Kā? 
Nepeldos?
Peldos!

Protams, tagad to daru klusām, bez lieka plezīra.. 
Aiztipinu uz savu peldvietu, attipinu mājas, ir kāds ko manījis vai nav, nezinu..
Ja kāds pajautā, dodu apstiprinošu atbildi un viss.. 

Stāsts ir tāds.
Zināms, ka cilvēka daba ir neizprotama. 
Es arī domāju, oo, cik forši, esmu viens no tiem atšķirīgajiem, kas kaut ko dara savādāku. 
Man tā ir - peldēšana visos gadalaikos! 
Bet še tev. 
- Es audzējot tik roņa taukus ar to ziemas peldēšanos! 

Hmm, internetā meklēju info, vai tā ir? :) Bildes googlē izlūrēju, vai tiešām visi resnie dzīvojas pa to āliņģi?
- Nē, taču.

Kādi roņa tauki? 
Ronis- cilvēks, kurš peld cauru gadu atklātās ūdenstilpnēs! Un viss! 
Cik man to tauku, es atbildu tik ar to -ko, kad un cik daudz, -es bāžu tai mutē!!

Vienīgais, tagad to zinot, tu centies tā cilvēka klātbūtnē, iztaisnot muguru un ievilkt vēderu, ja nu kas....!!!
Smieklīgi, bet fakts!

Matīss šo tēmu iekustināja, tad varu iepriecināt sev zināmos atbalstītājus, ka 18. novembrī apritēja vesels gads kopš peldos !!

21. novembris... bērniem par prieku... ar sveci...

Tādu pašu degsmi otrajā gadā iepeldot!
 Lai man izdodas!




 

Tiekamies baltajā laikā!

Gaišas domas Jūsmājās!

 

Dārzs, vēl zoodārzs, zuši, ganu dienas,ak jā, cielavēni un Jančuka baļļuks.

Sveicināti, Jūsmajās!
Lieki neatkārtošos, lai nekristu uz nerviem, par laiku, kurš skrien (jo viņš tiešām skrien) vēja spārniem....vienkārši ņemu brīvbrīdī fotoaparātu rokās, un tinu to bildi atpakaļ...
Tad, lūk,tāds ieskats gan maija, gan pusjūnija bildēs :)

KaimiņAndis uzprišināja piena māju, jo gan laika zobs un nepārtrauktais mitrums, nesmukus robus bij` izgrauzis sienās. Tāpēc notika neliels kosmētiskais remonts. Flīzes, tad vēl sienu, griestu un loga pārkrāsošana.
Un atkal ir un būs tīri un patīkami!

 

Kā jau ziniet, tad draugam otrā Zaubes pusē ir vecāku māja. Un tad mēs reisojam uz turieni, kad vien varam. Šogad izdomāju, ka vajag mazu piemājas dārziņu.
Ar brāļu palīdzību tas tika veikts.

Dzīve rit ierasto ritmu, kad trešā maija pirmdienā, man piezvana drauga brālis Jānis, kurš jau kā mēnesi prom strādā Zviedrijā, un jautā: '' Ko es teiktu un vai laistu Juri strādāt pie viņa uz Zviedriju?"
Tā kā es devu zaļo gaismu startam, tad nu jau tētis mums ir prom pilnas trīs nedēļas.
Jāpiebilst, ka lielais dēls Matīss, gan ļoti pārdzīvoja, kad tētis brauca prom. Un aizbraukšanā vainoja mani. Tagad ir nomierinājies, jo nu jau pēc sešām dienām tētis brauc uz nedēļu pie mums.
Un vienojāmies, ka obligāti mēnesī reizi tiekamies, darbs būs apmēram vēl 4-5 mēnešus.

Paspējām vēl ģimeniski visi četratā apmeklēt zoodārzu. Šoreiz gan braucām dēļ paša mazākā ģimenes locekļa :)
Bet beigās atklājām un secinājām, ka Danielam vislabāk un vislielāko sajūsmu izraisīja stārķis :) un visi zināmie lopiņi, kas jau atrodas mūsmāju lauku sētā!!!
Ā, un vēl kameņu darbošanās un mūsu pašu vardes!!! :))

Opis  vēl aizvien nodarbojas ar savu hobiju -zivju audzēšanu!!
Iegādājās zivju mazuļus- 10 gab. platpierus un 25 gab. zušus
Tik mazā skaitā tāpēc, ka gana dārgi nācās maksāt. Par šito mazumiņu 150eur. Labi, ka ome nelasa blogu!!!

Zušus kategoriski aizliedzām laist dīķī kurā peldamies!! :))
Man jau metas zosāda skatoties uz viņiem vien!!

Ganu dienas beidzot ir klāt!!!

Un kā jau katru gadu identiski, kāda govs spēku mērošanās laikā paliek zaudētājos, un bez raga.

Arī jaunajām telītēm ...saule, zaļa zāle, svaigs gaiss, plašums :)

Draugs tad aizbrauca pāri jūrai, bet viņa mājā, darbi palika :)
Tad kooperatējoties ar brāļiem un māsām ( ar vecāko kopīgi iesējām dārziņu), vai arī spēkus apvienojot, tika gan palēnām saskaldīta un nedēļas laikā zem jumta sakrāmēta malka.
Vienā darbdienā čakli strādājot, gan reizē pabeidza malku krāmēt, gan es izurbos cauri dārziņam.
Uz šodienu viss jau smuki aug, pirms Jāņiem jāpaspēj otrreiz izravēt, lai neaizlīgo!! :)

Maijpuķīšu laiks.
Dievinu šo puķu smaržu :)

Darbiem pa vidu bērnu ballīte - draudzenes dēlam Jancim 5.gadi
Pilns pagalms bērnu klaigām un spiedzieniem, smiekliem un eh, pa kādai asarai ar`
Vai pareizāk sakot -mazai  un nenopietnai domstarpībai  :)
Bet pāri visam visi laimīgi un vēl laimīgāki, par rotaļām, spēlēm, savstarpēji radušām simpātijām, peldēšanos, makšķerēšanu un... un... un....

Mājās arī vienas malkas grēdas skaldīšana pabeigta un tagad notiek malkas vešana zem jumta.
Bet laikam tas malkas padarīšanas process bijis gana ilgs, jo cielaviņa sadomājusi malkas grēdā ligzdu novīt. Un jau ne tik paspējusi olas sadēt, bet jau sešus cielavēnus izperēt!!!!!!!!!!!!
Tā ligzdas atrašana, kā reiz iegadījās tieši man!
Satraukums tāds pats kā bērnībā, putna ligzdu nejauši atrodot!!! :)

Pirms pāris gadiem atveltajam :) akmenim, atradām gana labu pielietojumu.  
Aizkrāsnē noliktā mājas zīme, beidzot sagaidīja arī savu iznācienu!!

Ielecam pirmsJāņu nedēļā!!! Attā!!