Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Jau vairāk kā nedēļu atpakaļ veicu matu taisnošanu ar keratīnu. Arī man gribējās izmēģināt, un tam procesam briedu jau sen.. Un tad radās iz... -
Sveiki, mani uzticīgie lasītāji!! Tā kā ar rakstīšanu man nu iet kā iet, visas rakstāmās ziņas ir morāli novecojušas , bet , kad atnāks ... -
Laiks skrien vēja spārniem, tik tiešām, jo manam blogam aprīļa beigās apritēja divi gadi, pirmā ziņa šeit , par savu blogu -kurā es stāstī... -
Šonedēļ aktuāla tēma -ražas svētki skolās un bērnudārzos.., arī man.. Nevaram abi izdomāt, nu ko šogad veidosim, būvēsim?!?, lai neatkārtot... -
Mūspusē... ceļā no Kosas uz Ģikšiem.. Patreiz biežāk sanāk uz Cēsīm braukt, un, tad vienmēr aiz sajūsmas spiedzu, ieraugot, kā ar zirdziņu ... -
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Skatījos blogos, meitenes jau balti sniegotās ziemas bildes sabildējušas un to skaistumu jau atrādījušas.. Es kaut kā baidījos, ja nu atkal...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru