Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!! Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pi... -
Jau vairāk kā nedēļu atpakaļ veicu matu taisnošanu ar keratīnu. Arī man gribējās izmēģināt, un tam procesam briedu jau sen.. Un tad radās iz... -
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Atbilde dikti vienkārša... Jau divas nedēļas, lielajam brālim, nu ir mazs brālītis!!! Un mammai ar tēti jauni pienākumi.. :)) -
Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja.. 1... -
Šonedēļ aktuāla tēma -ražas svētki skolās un bērnudārzos.., arī man.. Nevaram abi izdomāt, nu ko šogad veidosim, būvēsim?!?, lai neatkārtot... -
Iz drošiem avotiem zinu, ka aci blogā iemet vīriešu dzimtas pārstāvji, tad šis stāsts, kā reiz viņiem... Nezinu, kuram vēl šāds agregāts,...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru