Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
pirmdiena, 2012. gada 14. maijs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Kā jau Jūs zināt, aktuāla tēma mūsmājās.. :)) Bet vēl ar divu palīgu čaklajām rokām, mans mednieks :)) divdienas atpakaļ tika pie jaunas &...
-
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ...
-
Par medī bām. Ziemas kviešos . Kuilītis kādu laiciņu jau bija iecienījis ziemas kviešus, vaktēts tika gan no rīta, gan vakaros, kādu ne...
-
Par matu pieaudzēšanu runāju un domāju jau sen, tā kā savus matus reizēm :)) izdodas gan ataudzēt, gan atkal "nodedzināt" aizraujo...
-
Man arī bija tas pienākums, vakar aizvest savu 8gadīgo dēlu uz kino, tieši uz puiku filmu- tā man viņš pavēstīja:)) Nu, jā- uz izdaudzinātaj...
-
Pats svarīgākais process, jo kam tad tās govis turēt un to pienu slaukt, ne jau tāpat vien, lai sevi nodarbinātu, bet gan lai ar to pelnītu ...
-
Kad apnicīgais reizrēķins (pēc Matīsa vārdiem) kaut mazliet apskatīts un izskatīts, lai nebūtu tā ka pavasara brīvdienās mājās arī jāmācās u...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru