Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Iz drošiem avotiem zinu, ka aci blogā iemet vīriešu dzimtas pārstāvji, tad šis stāsts, kā reiz viņiem... Nezinu, kuram vēl šāds agregāts,... -
Šonedēļ aktuāla tēma -ražas svētki skolās un bērnudārzos.., arī man.. Nevaram abi izdomāt, nu ko šogad veidosim, būvēsim?!?, lai neatkārtot... -
Man sanāca tāds neplānots līdzi brauciens pēc uzaicinājuma, piecu minūšu laikā, bija jāsaka, braucu vai nebraucu līdzi.. Tomēr braucu, kaut ... -
Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja.. 1... -
Ko zemnieks dara šādā laikā?? Dara tos darbus, kam iepriekš nav atrasts laiks.. Tātad, nojume, kur āra lopiem ziemā patverties no vējiem,... -
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!! Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru