Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja.. 1... -
Tuk, tuk..esmu klāt. Biju nodomājusi, vairs neblogot , jo vecā gada nogale, manai ģimenei bija smaga, jā, ....bet zinu, ka radi un draugi g... -
Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!! Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pi... -
Es - mamma, šiem brašajiem puišiem. Mans skaistākais, bet ne vieglākais, dzīves posms - būt mammai ! Jūtos un esmu mīlēta. Vai tas nav br... -
TV NET izlasīju, ka svētdien, tas ir šodien -Latvijā noslēdzas oficiālā peldsezona. Par savu peldsezonu vēl nemāku spriest, bet šodien tie... -
.....un ceļi, ceļi -neceļi!!! Ne ko pielikt, ne ko atņemt, patreiz ir tāds laikposms, kad esam vai dubļos līdz ausīm!!! Ja par mums Zaub...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru