pirmdiena, 2012. gada 14. maijs

...

Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru