Karpati.

 Sabučojuši mazo Danielu, kopīgi apēduši gada jubilejas torti no 20.jūnija uz 21.jūniju, tieši plkst. 01 : 00 pusnaktī, izbraucām no mājas, lai dotos tālajā ceļā.

03 : 04 iebraucām Lietuvā

06 : 24 iebraucam Polijā
Hmm, reizē zināju un reizē nezināju, ka tā Polija ir tik "gara" !! :))
Protams, nebadojāmies, pa ceļam iebraucām mežiņā paēst, laikam Polijas sākumā :))
Un tad tik atklājām, ka aizlienētajai saldējamai kastei, nepareizi vadi savienoti, jo viņa nevis dzesēja pārtiku, bet tā pamatīgi sildīja.., un kad es kā reizi, taisu to brīnumu vaļā, lai pienu kafijai piepilinātu, pirmais, kas atskan no manis, -kāpēc gaļa ir karsta? :))

Ukrainas robežā pavadījām 1 h
Par mūsu piekrāmēto busiņu robežsargi tik nosmīnēja, i pat neiebilda, ka mums līdzi sava pārtika..
Jēē, un tā plkst. 19 : 14 iebraucām Ukrainā
Tik vēl zaļo karti nokārtojām, kas maksāja 10.90 EUR (15 dienas derīguma termiņš)

Tikuši līdz Piekarpatiem 23 : 20 metām braukšanai mieru, uz dullo iebraucām pļavā, slējām teltis un cepām vistas :))

 

 Jā, gulējuši esam zem līnijas, bet miegs bija gana ciešs un salds...

Otrā dienā izbraucām cauri Karpatiem līdz Mukačevai.
Pa ceļam upē nomazgājoties un rāmu garu pabrokastojot.

Braucot augšā kalnos mūs pārsteidza, pērkona negaiss + lietus gāziens + krusa
Iešāvās prātā doma, ka troksnis mašīnā tik liels, kā reiz lasīts gana asprātīgajā pasakā "Gāganu kari" :))
Jā, un glaunāko (vai nu, vai?!?) autiņu īpašnieki, sargājot savus spēkratus no krusas, bija iedzinušies autobusa pieturās, kapots un priekšējais stikls pasargāts no krusas bungošanas..

Pēc tam braucām atpakaļ līdz Svaļavai, jau Aizkarpatu apgabals, meklējām Dolgoje.

Pirmais ķiršu spainītis -25 grivnas
Vēlāk nopirktais zemeņspainis arī tikpat maksā, bet ogas gan trāpījās tādas paskābas..

 

  

Sākās mūsu kalnu serpentīni!!
Ik pa laikam  no manis, Lienes un Matīsa atskan šoferim veltīti vārdi: "Āāā, Raimi, lēnāk!!!"
Tik vienlaikus superīgi, bet gana bailīgi ar` bija!!
Un ceļi Ukrainā Karpatos gandrīz tādi paši kā mums Latvijā, asfalts bedru bedrēs!!!
Vispār man personīgi neliels šoks iestājās, ja Lietuvā ceļi labi, Polijā liekas ideāli, tad iebraucot Ukrainā sākās - bedrainais asfalts!! Visi ceļi prasa bedrīšu aizlāpīšanu!! :))
Un vēl, Lietuva tīra, Polija  izlaizīta (domāju ar to -štrāses ceļmalu tīrību), tad Ukrainā sākās bedres + atkritumu kalni, sevišķi upe ar plastmasas pudelēm.... čupu čupām...

Pēc lietiem upē peldēties nav iespējams, ūdens līmenis strauji ceļas, upe kļūst divtik straujāka, un ūdens ir netīri brūnā krāsā.
Es tik nezinu, vai tā ir viena un tā pati upe, bet straujas un akmeņainas viņas ir ļoti!!!

Meklēto Dolgoje GPS navigācija parādīja Ivan Frankovski rajonā, netālu no Rumānijas robežas, bet beigās galīgi nebija pareizi:(
Ekskursijas galvenam vadonim 20 gadus atpakaļ seni paziņas un vieta, bet nesameklējām.
Un te atkal stāstiņš no brauciena..
Raimonds mums klāsta, te bija tā un šeit bija šitā....
Uz ko Liene tik, bet, Raimond, tas bija pirms divdesmit gadiem !!!  :))


Tā kā jau vakars, tad laikus jau ap plkst. 20 : 00 palikām pie upes pa nakti.
Jaukā vietā.
Slējām augšā atkal teltis, un vakariņojām.
Te vismaz lāču nebūs, divās vietās kalnos redzēju brīdinājuma zīmes, uz vienas lācis uz otras lāču māte ar lācēnu, ka tajos mežos viņi var būt.. :))

Rīts burvīgs, miegs gana ciešs, pat netraucēja cilvēku klaigas, laikam gans govis dzina pāri upei ganībās, makšķernieki netālu no teltīm grabinās, arī suns apciemojis mūs...

Svētdienas rīts.

Daniels no malas vērotājs, drošākā vieta ratos, kad par viņu lielākiem savas nodarbes.

Bet tētis arī puisīti papeldināja, nepatika viņam, vannā mājās droši ka labāk, vismaz krietni siltāk :))

Pelde upē gana dzestra un atvēsinoša... un arī gana ekstrēma.. un tie akmeņi.. uhh..

Raimonds stāvēja un pa vienam katru mūs ķēra ciet, sevišķi bērnus, jo pati pārbaudīju, ka straumei pretoties grūti, lai apstātos, gandrīz bez nagiem paliku :))

Atkal sapaunojušies, braucām atpakaļ iekšā Karpatos.

Iepriekšējā vakarā novērojām, ka ļaudis grezno sētas ar liepu zariem, bērziem..

Ukraiņiem arī ir Jāņi -Ivana diena.

Pa ceļam saposušies ļaudis..

Tirdziņi...

Bodītes..

Ūdenskritums.. lielie puikas pilnīgi atdzīvojās..

Braucot tik skatos tiltiņi un tiltiņi, tā vietējie tiek no viena krasta uz otru, viņiem ikdiena, man nebūt.. Atlika vien ieminēties, ka gribētu arī pāriet.
Un??
Tilts šūpojas, upe skrien, dūša papēžos..
A, man tāda vēlēšanās iedomāta, ka lūzt vai plīst, bet pāri jātiek :))
Izsmīdināju kā puikas, tā arī pārējos.. Nu visas šitās uzpariktes nav priekš manis!
Bērnībā ar` garākā kokā uzrāpos, lielajās siena kaudzēs utml., bet lejā tikt?? Puņķi un asaras tad lija :))

Braucām netālu no Rumānijas robežas, viss plūst un mainās, greznas mājas, un lieli jo lieli vīnogulāju lauki, vispār katras mājas pagalmā vīnogas auga..

Karpatos atkal daudz kukurūzas lauku. Kukurūzu vietējie audzē gan mazdārziņos, piemājas dārzos, katram kam zemes pleķītis.

Kukurūza ļoti populāra.

Redzēju arī milzīgus saulgriežu laukus, bet vēl neziedēja. Tik varu iedomāties, kas būtu par skaistu skatu!!!

Pa ceļam iegādājāmies papildus ķiršiem vēl sulīgus persikus, kuri maksāja gan  jau 35 grivnas.

Tā kā Latvijā Līgo vakars, velkam no ledusskapja ārā Jāņu sieru.

Katram tiek pabieza siera šķēle. Ēdam, ēdam , Liene tik ieminas, tas siers kaut kā jocīgi negaršo? Ieskābis mazliet.

Protams, saldējamai kastei nepareizi savienotie vadi deva savu artavu.

Bet ne par to ir šis stāsts.

Matīss ir ļooti izvēlīgs ēšanā, mani ar to termiņu skatīšanu, reizēm izved no pacietības!!

Nu, un tā to siera šķēli katrs noknibinam, bet no Matīsa skanīgāk par skanīgu atskan: "Paldies, Liene, bija ļoti garšīgi!!

Otrā dienā lienot man uz aizmugurējā sēdekļa pagulēt, skatos apakš beņķa kas dzeltens. Izvelku  jau sakaltušo sieru un saku: āāā, paldies, Liene, bija ļoti garšīgi!!!

Protams, busiņu pāršalc visu smiekli!!!

 

No 23/24 jūniju vairs nekur neapmetāmies,braucam uz Mukačevu, tad uz Lvivu.
GPS pirms Polijas mūs nakts melnumā ieveda nekurienē -armijas daļā. Kad ceļš beidzās, griezām atpakaļ, bet tālumā pār pļavu, tuvojošās gaismas, mūs tā arī nepanāca..

Mani iespaidi. 

1.Lopus gans gana, viena, divas vai desmit, bet katrai ganiņš ir klātu!

2. Daudz pamestu ēku, kā mums no kolhoza laikiem.

3. Ļoti daudz jaunas mājas -jaunceltnes iesāktas, bet nepabeigtas.

4.Pagalmi tīri, bet kūtspakaļa, gluži otrādi.

5.Kalnos top milzīgas viesnīcas -slēpošanas kūrorti.

Dīzelis Ukraina maksāja 0,45-0,47 grivnas.

Ukrainas robežai ātri tikām cauri.

Poliju izbraucām 9h ar visu iepirkšanos Lidlā.

Lietuvā pa ceļam nevarēja atrast kur paēst silto ēdienu, viss ciet.

Ēdīsim Bauskā. Kā tad? Jāņos? 

Beigu beigās Ogrē Čili picā tik pavakariņojām jau :))

Plkst.20:00 bijām mājās.

Beidzot redzēju kādi tie kalni ir!!!

 Interesantākais ir tas, ka katrā vietā Ukrainā ir citādāka daba!!!

Nobraucām 3540 km

ŠOFERI IZTURĒJA!!

Un pats mazākais pasažieris AR`!!

Ko lielie puikas?

• Matīss vairāk nekad mūžā nebraukšot uz Karpatiem!!

• Gustavs brauks pēc 40 gadiem!!

Tagad pilnīgi neticas, ka bijām tik tālu!!

Tiekamies!!