Ne ko pielikt, ne ko atņemt, patreiz ir tāds laikposms, kad esam vai dubļos līdz ausīm!!!
Ja par mums Zaubē saka, ka mēs dzīvojam džungļos, tad kādas nedēļas pavasarī vai rudenī man tā arī liekas, un teicējiem taisnība vien ir..
Mājas piebraucamais ceļš, kilometra garumā tiešām, hmm, jāiespringst mašīnu vadot... Un nav jau nekāds šaurs meža celiņš, citā gadalaikā, brauc kā lielais, vasarā putekļi vien paliek aiz tevis..
Putenis jau arī savu mīnusa artavu nedēļas sākumā deva, ceļi vēl tik sliktāki palika!!
Pavisam tādi dubļaini un bedraini ceļi, ko braukt, kopā sanāk 9 km garumā..........
Un vēl bezceļi ir pats sākums, jo zeme vēl sasalusi, nav atlaidusies, mežos sniegs..
Pa vidam vēl plūdi...,vairākās vietās...
Un visbeidzot tiekot līdz galvenajam ceļam, kas mūs ieved Ērgļos, ir divi varianti..
1) Brauc un kraties :))
2) Un mākonim zelta maliņa.., jo ir pat tādi ceļa posmi, kur mierīgi ieliec piektā ātrumā, un brauc ar baudu, jo no bedrēm, ja nav pa visu ceļu, meistarīgi var izlavierēties..!!
Un kā zināt, mašīna jau nav pūciņa!!! :))
Un par labu izvēle ir Ērgļu skolai, jo nekas labāks, ceļa ziņā nav arī braucot uz Zaubi, kura mums ir ~14km attālumā.
(km norādīti ir vienā virzienā)
Bet dubultlielāks prieks (personīgi man) pret, par visiem izdangātajiem ceļiem, ir prieks par iestājušos pavasari!!
Piecas dienas atpakaļ, svilpavnieki -strazdi arī mūsmājās klāt!
Lai labi ripo!!!
Veiksmi Jums!!!
.JPG)
Jā, tā nu tas pavasaris pamazām nāk, kadru gad' no jauna! Ar dubļiem, plūdiem, sniegpulksteņiem... Nu ko darīt, gaidām labākus laikus! :)
AtbildētDzēstun katru gadu priecaajamies par tiem sniegpulkstenjiem, jo liekas, ka pavasaris ir atkal un atkal pirmo reizi :)
AtbildētDzēstVaine? Un ir jau priecīgi dzīvot laukos meža būdiņā, kamēr nesāc piefiksēt, ka pasts ir 12km, bērnudārzs 12 km, vēderdejas 18 km.... Un pavasarī - tad gan valdība mums uz abām varēja piešķirt helikopteru - esam taču mammas, blogeres un visādi citādi aktīvas sievietes! :D:D:D:D:D
AtbildētDzēstJā, bet tā grūtsirdība uz to km rēķināšanu, pāriet līdz ar pavasara dubļiem...
AtbildētDzēstŠodien braucot no skolas, jau pati piefiksēju sevi, ka nodomāju, ..bet vakar šis ceļa posms bija trakāks!!
TĀTAD MĀKONIM IR ZELTA MALIŅA :))
..es tik blogos skatos un priecājos par jau ziedošajām sniegpulkstenītēm, ..ka savas ieraugot bez maz pārņem izbrīns.., o, jā mums arī viņas jau zied! :))
Cepuri nost par tām meitenēm, kas prot dubļus izbraukt un bedres apbraukt!
AtbildētDzēstMana sieva pieradusi pie pilsētas atmosfēras, un, kad sanāk braukt pa neceļu, tad stūre tiek manās rokās nodota, kaut tā ir viņas mīļā mašīnīte, pie kuras stūres cits neviens nesēžas.
Esmu pašai licis braukt un mācījis kā, bet bailes izrādās lielākas un stiprākas, par to apņemšanos.
Meitenes ietrennējušās tā, ka bez problēmām varētu braukt rallijā pa bezceļiem.
AtbildētDzēst