ceturtdiena, 2011. gada 10. novembris

Ar uz Tērveti.

Mēs tāds radu bariņš vakara pasēdēšanā, sadomājām brīvdienā aizbraukt uz Tērveti, domāts un darīts. Pa divām mašīnām sasēžamies un divas stundas pavadām turp ceļā,
Tverts mirklis ceļā..
 beigās, lai ķertu dienasgaismu aiz astes, jo "vecumlabais" likums, vai tad laikus visi ir gatavi ceļam, kā iepriekš saplānoja, kā tad, šoreiz noteikti nē.! :))
Kad jau nu ap plkst.15 esam galā, tad fiksi uz mežu prom, bērni jau gan nav skubināmi.., aizšaujas lielākie div` puikas kā raķetes..



Sēnes katrai gaumei :):)

Ar Ievas atļauju....
Ejam trijatā, Alans iet nopakaļus, nāk mums pretim ģimene ar apmēram 6gadīgu puiku, kurš ieraugot Alanu ļoti izbrīnīti pārsteigtā balstiņā nosaka: "Kāds nosauļojies!!"


 Lielākie puikas, šeit pabija tiešām, kā pasakā -rūķīšu mežā! Ar viltu bija jāmāna prom no šīs interesantās vietas.. Viss tika izložņāts, Gustavs jau paziņoja, ka nākamreiz viņš braukšot, mājas drēbēs!!:):)


 Mums bija pašiem savs rūķīts!!!



Epopeja ap vilcienu, kurš mums beigās ar visu "vezumu" nogāja no sliedēm..!!:)


Fotogrāfs tik knipsē..!


Mammu, mammu, tajās mājiņās ir mazas gultiņas, galdiņi -ik pa brīdim atskan no māju iekšpuses!!

Sportiskā Sprīdīša taka..

Hip-hip-urrā!! Matīss pievarēja šo he-he pat nezinu.., nu šito rāpšanās šķērsli!!


Pasaku mežā bijām krietnā pustumsā, un puikām par nelaimi, nogājām garām vidusceļam pretējā pusē izvietotajam Raganu silam:(   To brīnumu apsolījām nākamreiz obligāti apskatīt!! Tur jau nebūs citas izvēles, manējais ar bukletu rokās staigā pa māju, un žēlojas, ko esam palaiduši garām!!!



Nu, jau lielie puikas vairs neskrien pa priekšu, bet turas pie rokas, jo tik strauji satumsa, ka nekā lāga nevar redzēt..

Klausies, draugs, vai tu nezini pareizo izeju no šīm takām?? :))


Tiešām, beigās joks pa jokam, nevaram atrast pareizo taku uz izeju,satumsis riktīgi, kuram satraukums, kurš to uztver ar humoru.. 
Pēdējais vareni izdevušais fotokadrs :)) Tas tiešām bija zirgs!!!

Lielie puikas jau piekusuši, laimīgais Eduards, tas vai nu mammai vai tētim klēpī..
Gustavs saka: "Tik, Ines, neraksti, ka man kājas nevelk!"
No paša sākuma biļetes pērkot,gribējām vēl priekš Eduarda paņemt velkamo "tačku", Paldies Dievam, ka to neizdarījām!! Tagad tumsā ir visu tačku būtu galīgās auzas!!
Jo uz automašīnu stāvvietu, viss bariņš gājām pa kaut kādu meža taku, beigās pa notekgrāvīti, kurā Ieva pamanījās tumsā tikt pie slapjiem zābakiem, izlīdām laukā uz galvenās šosejas -priecīgi bez gala!!!
Tagad vēl atpakaļ ceļš, bet pa vidu Ogrē, tā kārtīgi iestiprinājāmies Alana uzsauktajā  Čili picā, kāds pat pamanījās dubultporciju notiesāt, kā nu ne, gargabals tika nostaigāts un nobraukts!!!

 Puikas jau burgeram nesaka :)) bet mammas un tēti gan ko garšīgāku mūsuprāt izvēlas..:))

Jā, atskatoties uz visu, tik daudz ko nepaspējām apskatīt, kā bukletā informēts, nu ko, gaidām nākošā gada vasaru un Londonas viesus!!! Un garu brīvu dienu!!!

Uz tikšanos!!!












2 komentāri:

  1. Atkal ar mazu humora piesitienu esi aprakstījusi gājienu pa takām! Man patīk!
    Un tā zirga bilde tiešām smieklīga sanākusi -mazāk kā zirgs, vairāk kā govs izskatās!!:D:D

    AtbildētDzēst
  2. Tik lielā barā, ka mēs tur bijām, bez sava humora neiztikt, vai ne?!?
    Prieks, ka patīk, Paldies:))

    AtbildētDzēst