foto stāsts.
Brīvdienās, otras pusītes lauku mājās, brālim Jānim ar ekskavatoru rokot, draugam ar buldozeru nolīdzinot rakumus, tapa mazs dīķītis.
Mammai -svētdienas kadrs, un Daņukam mazs brauciens traktorā, kā jau minēju, -tāds bija mans sākotnējais plāns. :))
Puisītim puņķi un asaras, kad brauciens beidzas..
..kur pa vidu tētis, tur galu galā - braucienam otrs piegājiens!
Bet gala scenārijs tāds pats kā iepriekš..
..te jau, metas palīgos, vēl viens bērna glābējs :))
Un brauciens turpinās ar trešo piegājienu..
Cik maz gan vajag bērna laimei!!!
Priecājamies līdz ar viņiem!!!
.JPG)
Bērniņiem tiešām maz vajag pilnai laimei, tikai vienīgi - tagad un uzreiz!:D
AtbildētDzēstManējiem tik sapņot, tik lielā traktorā pavizināties!!
Un Daniels jau tik liels:D
Tas gan, tagad un uzreiz,-mazajiem itin aktuāli!! :)) ...vēl zemē krišana un kājas "pieciršana".. Par asarām nerunāsim :))
DzēstLiels gan! :)) Puisītim gads un trīs mēneši jau!
Un vēl viena iepriecināta sirsniņa! Tas man sasaucās ar manējo ierakstu par puķu tanti:)
AtbildētDzēstUn dīķis... Vēl viens dīķis!:)
Man tik ļoooti patīk tavs blogs, tavas domas un apraksti, tavs dzīves redzējums.
DzēstPaldies, ka padalies ar mums tajā visā, Sigit!
Dīķis?!? Un vēl viens?!? :)) Jā, bet šoreiz drauga mājās un tur viņš ir pirmais tāds :))