svētdiena, 2013. gada 29. septembris

Laimīgā svētdiena.

Prātā bija tikai nobildēt vienu svētdienas kadru, bet dēļ mazā Daniela sanāca vesels  
foto stāsts.

Brīvdienās, otras pusītes lauku mājās, brālim Jānim ar ekskavatoru rokot, draugam ar buldozeru nolīdzinot rakumus, tapa mazs dīķītis.


Mammai -svētdienas kadrs, un Daņukam mazs brauciens traktorā, kā jau minēju, -tāds bija mans sākotnējais plāns. :))

  



Puisītim puņķi un asaras, kad brauciens beidzas..
 

 ..kur pa vidu tētis, tur galu galā - braucienam otrs piegājiens!





 Bet gala scenārijs tāds pats kā iepriekš..


 


..te jau, metas palīgos, vēl viens bērna glābējs :))



Un brauciens turpinās ar trešo piegājienu..








Cik maz gan vajag bērna laimei!!!
Priecājamies līdz ar viņiem!!!


































4 komentāri:

  1. Bērniņiem tiešām maz vajag pilnai laimei, tikai vienīgi - tagad un uzreiz!:D
    Manējiem tik sapņot, tik lielā traktorā pavizināties!!
    Un Daniels jau tik liels:D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas gan, tagad un uzreiz,-mazajiem itin aktuāli!! :)) ...vēl zemē krišana un kājas "pieciršana".. Par asarām nerunāsim :))
      Liels gan! :)) Puisītim gads un trīs mēneši jau!

      Dzēst
  2. Un vēl viena iepriecināta sirsniņa! Tas man sasaucās ar manējo ierakstu par puķu tanti:)
    Un dīķis... Vēl viens dīķis!:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man tik ļoooti patīk tavs blogs, tavas domas un apraksti, tavs dzīves redzējums.
      Paldies, ka padalies ar mums tajā visā, Sigit!

      Dīķis?!? Un vēl viens?!? :)) Jā, bet šoreiz drauga mājās un tur viņš ir pirmais tāds :))

      Dzēst