Sveiciens februārī.

Tāds mazliet aizkavējies sveiciens..., jo izskatās, ka bargais sals mazliet atkāpjas.., kaut gan sola pa jaunam mums degungalus pasaldēt.. :))
Aukstumiņš ne pa jokam, kūts galā termometra stabiņš rādīja visus -34 grādus vairākus rītus pēc kārtas, bet pie mājas loga par trīs grādiem mazāk..
Un redz, uz nedēļas beigām mana Mazdiņa arī atteicās sadarboties ar mani un palikām ar opi pusceļā uz Ērgļiem, lai bērnus atvizinātu no skolas mājās... Brālis steidza palīgā, bet pa to laiku, mašīnā aukstumā sēžot salām pamatīgi.. Jo tā ir, ja jāgaida, šķiet, ka laiks velkas tik ilgi...  :))

Bet redz, kamēr Mazdu cenšas dabūt pie dzīvības, kas tā arī neizdevās, tikmēr pāri pļaviņai uz mūsu darbošanos, mierīgi krūmos noraugās alnis...

Liksim aukstumu mierā, kas gan tā par ziemu bez sala??
Nedēļas nogalē visi apciemojām Matīsa krustmāti Ievu, kas bija atbraukusi no Londonas. Ar viņas līdzdalību un padomu tika celtas n-tās reizes mājas, virpinātas pogas bez gala..., protams, neiztika bez puiku strīdiem, jo trīs dienas sadzīvot, trīs dažādiem vecumiem, arī ir diezgan..hmm.. ķecerīgi :))

..pa vidu māju celšanai arī tā..  :))

..un te mājas.. varianti visādi.. tad atpūtas krēsls, tad dīvāni.. pēc noskaņojuma.. kad tik jumts virs galvas :))

Bet mūsu sētā pie lopiem -kūtī, darbi rit savu gaitu, neskatoties ne uz kādu gadalaiku vai laikapstākļiem, vienīgais ziemai ejot uz pavasara pusi, kūtī vairāk ienāk jaunā paaudze.., dzimst teliņi.. :))

  Šie pa mājas logu tvertie kadri, sejā iezīmē smaidu..
Vai vienkāršāk.. pēcpusdienas krosiņš.. 

Siltas domas, tiekamies!!!