Lapas

svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

Ziem/pavasara roņa peldsezona turpinās!

Kamēr visi tūlīt, tūlīt sāk/sāks peldēties, jāsteidz ieblogot manas peldsezonas otrā daļa.
Bildes nebūs daudz (rēķinu pēc peldēšanas biežuma), jo visi jau pieraduši, ka es regulāri eju pa iemīto taciņu uz savu/ām peldvietām, un izlūgties, lai kāds atnāk līdzi nofotografēt, nav gandrīz iespējams.
Jo, ko nu tur??
Peldas, peldas viņa, ko tur, lai tak`!!!! :))

30.janvāris



5.februāris







Pašā marta sākumā pelde man iesākās sāpīgi.
Ielūzu pie laipas ar vienu kāju ūdenī, un ar plecu uzkritu uz tās, sasitu pamatīgi roku:(
Divas nedēļas jutu tā sekas..

6.marts






 Marta otrās dekādes vējainajās dienās, ledus izkusa dīķī acīmredzami, un mani āliņģa prieki izbeidzās.
Pirmajā mirklī, kad tāpat bija jāiebrien ūdenī un jāmetas peldus, iestājās tāds šoks- likās ūdens tik auksts!!!
Tas noteikti no tā vizuālā plašuma....

Marta beigās oficiāli noslēdzas ziemas roņu peldsezona!

30.marts
Kāds ietuntuļots, kāds peldas :))


Tik vējains pavasaris šogad!
Jāpiemin arī tas, kad es divas nedēļas atpakaļ, tiesa gan, pēc aerobikas, Zaubes Augšezerā nopeldējos un otrā dienā apslimu.
Visu ziemu man nebija ne iesnas, ne klepus!

Šodiena.
26.aprīlis





Paldies manam dēlam Matīsam par bildēm!




Tā, mīļie draugi, atsākam peldsezonu!
Ir vērts, pamēģiniet!


Šeit, ja interesē, var noklausīties, ko stāsta par peldēšanu ziemā:
http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/dziives-virtuve/ziemas-peldesana..a48118/













 





trešdiena, 2015. gada 22. aprīlis

Pavasara vēsmas.

Kamēr piecdienu garumā pabiju ar ģimeni Baltkrievijā, tikmēr arhīvā noglabātās bildes vairs īsti neatbildīs pelēkajam pavasarim...agrīnajam, bet pelēkajam, jo gaidāmais siltums, visu vērsīs zaļumā.
Un tad ar fotoaparātu + mazo Danielu rokās/pie rokas atkal būs jāskrien par jaunu dabā!!

Pērn un šogad aktīvi, vismaz mūspusē, var redzēt, kā cilvēki attīra laukus no krūmiem.
Arī mūsmājās nomātā zeme tiek sakārtota -cirsts, rakts un vests.
Aizaugušās pļavas par lauksaimniecības zemi tiek sakārtotas. Milzīgs darbs, bet pēc tam lieka Eiropas nauda zemniekam maku nespiež :), ja izdosies to visu dokumentēt.














Atpakaļ ceļā, vēl jāielien krūmos un jāapskatās dziļā aka.
Bērnībā, kad ar brāli tika līsts, kur vien var ielīst, opis mūs baidīja ar to akas dziļumu..
Bet aizpērn vai aizaizpērn, tiešām agri pavasarī meklējot brālim pazudušo suni, uzgājām, ka akā iekritušas un noslīkušas divas mežācūkas... brrrr....
Tagad redz, cerams, te vairs nekas nevar iekrist!



Par zaķa atstātajām olām, maziņam izbrīns lielāks par pašu!




Sētā/ kūtī visi gaida pavasari :) Jo tad būs brīvība un dzīve daudz zaļāka! :D:D
Viena stunda pastaigas ar manu mazāko..















Tā mēs strādājam!



Kamēr ekskavators nomā, vēl jāpaspēj savs -uz māju iebraucamais ceļš paremontēt.
Lai ceļš turpmāk pavasaros/rudeņos būtu sausāks, tiek izrakts neliels grāvītis.










Arlabvakaru Jūsmājās!!