Lapas

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Baltkrievija.

Beidzot varu pieķerties nelielam ieskatam par Baltkrieviju.. Kamēr atej no tā visa nost, pluss vēl steidzami neatliekamie darbiņi, kas jāpadara, laiks aizskrien i nemanot..
Tā kā tas bija diezgan privāts radu (no drauga puses) apciemošanas brauciens,hmm, jā, konstatēju:)), ka man ir daudz bilžu tieši ar radiniekiem,bet par laimi būs jau maniem lasītājiem arī ko parādīt!:)
Pat nezinu, kā lai īsti iesāk, patiesībā gandrīz trīs dienas pavadīju tādā kā citā pasaulītē, bez steigas , bez stresa- tur lauku cilvēki tik mierīgi -dzīvo, strādā un miers!! Vienkārši!
Baltkrievu sievietes vispār liekas tik saimnieciskas!! Apciemojot radus, gan pie vieniem bagātīgi galds uzklāts, aizbraucot pie otriem, atkal sēdies pie galda!!! Ēdināja mūs tā, ka tagad uz diētas jāsēž, bet viss tik garšīgs, gan tās kartupeļu "ķļockas", pildītās pankūkas, kāpostu tīteņi (golubci- pa viņu valodai man patīk), mājās taisītas desas un tā tālāk un tā joprojām!!:))
Bet tagad soli pa solītim mans nelielais stāsts par tur redzēto..
Vispirms uz robežas izdomāju samainīt piecus latus, jo ar karti var norēķināties jau daudzos lauku veikalos, tāpat viņu naudu nemāku skaitīt:)), iedodu visu naudas čupiņu pārdevējai, lai ņem, cik vajag!! Pagājušo gadu izmainīju 20ls, ārprāts, kaudze naudas, makā neietilpst nekādīgi, jāņem bija maisiņš talkā! :)


Sirsnīgie radi, kurus arī es iepazīto pavisam trīs apciemojumu laikā esmu iemīļojusi..
Bijām ciemos Vitebskā..

Pie tuvajiem, kas jau kapsētā.. Tik milzīga kapsēta, tik daudziem sektoriem, samaksā naudu un brauc ar mašīnu iekšā.. Katrai tautai savas paražas! Un kapu kultūra! Interesanti!

Atkal pēc tam viesmīlība..

Tikām tā ģimeniski katrs pie ciemakukuļa -Baltkrievu šņabja..

Izejot vakarā no mājas, tā īsti nezinu, vai tas telēns iemaldījies daudzdzīvokļu pagalmā, vai kā, bet bļāva uz nebēdu..

 Pa mašīnas logu tvertie mirkļi Vitebskā..
 
Pats Ļeņins man izbēga no kadra :))


Tanks Polockā

Un te mūsu apmešanās vieta ciemošanās laikā pie Tantes Glašas ciematā :) Boļšije Griģuški..

Vēl pie nākamiem radiem, viņi gan dzīvo tajā pašā ciematiņā, trīs mājas tālāk..:))



Tagad gan "na uļice" -kā viņi saka :)

Mājas gan vecas, vecākas, jaunas, jaunākas..
 Svētdienas dienā sādžā, -kas zāģēja malku, kas organizēja mēslu izvešanas talku.. kaimiņu kaimiņiem..

Kad mēs LV varējam šādi pienu uz pienotavu nodot?! Sen tādi laiki aiz kalniem...

Vietējais veikals..
Saprotama lieta, ka mūsu iepirkumu sarakstā bija bērniem pilnpiens(gaidīt gaida), saldumi un kā nu bez šņabja!!!








Pasts..


Kultūras nams..
  


Zirgu pajūgi, vaz, gaz, zaz, uaz daudz mašīnu, kas mums tagad modes lieta skaitās, piemēram, žigulis tiek atkal LV gaismā celts!!

Par skolu atsevišķs stāsts, pirmkārt arī šajā mazajā lauku skoliņā ir ļoti maz bērnu.. 1.kl. nulle, 2.kl.viens, 3.kl.viens, 4.kl.seši, 5.kl.četri, 6.kl.četri, 7.kl.divi, 8.kl.viens skolēns?!? Tātad kopā 19.skolēni
Un neskatoties uz to, šeit nav apvienotās klases, skolotājas māca gan to vienu , gan divus, gan četrus savas klases bērnus!!!


Bites vasarā arī stropā spietojušas


Mājupbraucot tikko izbraucot uz sādžas galvenās ielas, pretim nāk vesels raibaļu bars! Hops, nobraucam maliņā, bet viena govs tā kā apmulst kā nē :)), izrādās, esam viņai aizšķērsojuši ceļu uz mājām! Gudras! Bet tad man izstāstīja, ap ko lieta grozās.. Tās ir visas "ģerevņas" gotiņas, kuras tiek kopā no rīta ganos izlaistas, un tad nu vakarā govju gans dzen viņas mājās un katrs saimnieks, tad izbrauc ar riteni, vai kājām iziet pretim savām piena devējām. Un pats interesantākais, ka visiem vienlīdzīgas pātadziņas rokās!!



Mājupceļā lielāks vai mazāks ciems pēc ciema..


Daudz fermu, kā pie mums reiz bija.. Un skat` kāds te govju gans!


Vienmēr prom braucot tādas skumjas pārņem, ja turpceļā un ciemošanās vietā, ir hi hi un ha ha, tad mājupceļā ir klusums mašīnā.. 
Iebraucot Silenes robežkontroles punktā, rindā nostāvējām sešas stundas, pirmo reizi visu braucienu laikā!! Un, kad viens no mūsējiem robežsargam dod pases, kuras ir septiņas pēc skaita, nabadziņam nolaižas pleci, jo visu dati tad jāievada datorā.. Beidzot pusdivos naktī esam laimīgi tikuši visam cauri, varam braukt mājas! Bet te gandrīz anekdote.. Nu, daži galvenie papīru kārtotāji tā nocietušies, ka ne cik tālu pabraukuši nostājam meža celiņā, lai nu tiktu krūmos!! Pabirst jau no busiņa pie reizes, kādi pieci seši laukā! Draugs vēl zvana uz Baltkrieviju, lai pateiktu, ka robežai esam pāri..  Mežā suns ierejas, gaismiņa nospīd, norunājam sava starpā, laikam kāda māja mežā.. Kā tad!! Iznirst trīs robežsargi ar suni teļa lielumā no krūmiem, ko nu katrs dara, bet vairākumam kājas pār pleciem un uz busiņu prom!! Noturēja mūs gandrīz par kontrabandistiem! Velkam atkal pases laukā, taisnoties nesanāk, viņi jau paši i redzēja i saprata, ko mēs tur sadarījām.. Tik smīnot noteica: " Pierobežas zonā naktī mežā neviens romantiku nemeklē! Apstāties aizliegts!"
Vai tad mēs to nezinājām, protams, zinājām, bet redz kā sanāca! Mēs vēl divas gudrās, gribējām pa to celiņu mežā paieties iekšā, aha, būtu uzgājušas robežsargiem virsū, ieraudzītu tumsā melnus stāvus, un būtu bailēs gar zemi!!!

Droši tagad līdz vasarai, tad brauksim atkal ciemos!
Jauki paceļot Jums visiem!!!


















piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

Lācim pa pēdām..

Ja jau man te panesusies, kā reiz tā meža dzīvnieku-medību tēma, tad, ko tur brīnīties, ka tādas lietas mani atrod pašas..?!
Redz, kādu mēnesi, ja ne vairāk atpakaļ, mūsu apkaimē, no manas mājas ~8km rādiusā bija ieklīdis lācis.. Nu, tā vienkārši mednieks sēžot medību tornī, mežacūku vietā sagaidīja un redzēja lāci!!
Zinu, ka uz to vietu, tika izsaukta attiecīgā instance, kas gan tās pēdas mērīja un vēl ko tur protokolēja:)), un protams, vietējā laikrakstā "Druva" tas ar tika atspoguļots!!
Un, Paldies man jāsaka vienai mednieka draudzenei vārdā Baiba par atsūtītajām bildēm.., kurās tagadiņ varat arī Jūs ielūkoties..
Protams, lācis jau sen mežā, bet atstātie pēdu nospiedumi taču paliek :):)





Un vēl pats amizantākais ir tas, ka jau labu laiciņu atpakaļ, ar mednieka Kaspara O. atļauju (Paldies arī tev!), tiku pie lāča naga bildēm.. Kurās vēl toreiz iepozēju ar savas rokas pirkstu, pret ķepaiņa nagu.. Joka pēc!!
Lāča nags nācis no Krievijas, un tā ir cita mednieka "dāvana" konkrēti šim man pazīstamajam medniekam..
Bet redz, kā tās bildes, tagad tiks izceltas saulītē!!!





Kāda sakritība:)), cerams lāci nesastapšu ceļā uz Baltkrieviju! Laikam, jau normāli lāči pošas uz ziemas miegu.. Redz, nemaz nenoskaidroju īsto faktu, tik mēģinu minēt...

Raibus piedzīvojumus, draugi, tiksimies nākamnedēļ!