Lapas

trešdiena, 2015. gada 28. janvāris

Peldsezona turpinās!!! Ziemas ronis!!!

Vairs nekautrējos sevi pieskaitīt, tai cilvēku grupai, kas peldas ziemā, kuri tautā tiek dēvēti -kā ziemas roņi:)!!!
Varu tik uzmundrinoši uzsist sev uz pleca!!!

Šis ieraksts tapa, pateicoties maniem faniem, kuri man ir saskaitījušies prāvs pulciņš!
Komplimentu un uzslavas, nekad nevar būt par daudz, tie dod uzmundrinājumu un apņemšanās sparu!!!
Ar smaidu uz lūpām, pieskaitu, tos arī, kuri uz mani rāda attiecīgi pirkstu pieliekot vienā vietā un pagriežot pulksteņrādītāja virzienā, kuri tāpat vienkārši pasaka, tu esi traka/stulba, kuri nemaz neskatās manā virzienā, kad es no ālinģa lienu laukā, jo pār kauliem no domas vien, drebulis pārskrienot!! :))
Un tos, kas smīķnā, tā pat vien -vispār galvā neņemu!! :))

Visbiežāk man jautā:
Vai tu vēl peldies? Cik ilgi es peldēšos? Vai tev nav auksti?  Vai nav bail saslimt? Un kāpēc es vispār peldos ziemā?

Es tik smaidot saku, jā, peldos un peldēšos līdz pavasarim, jo ko man vairs zaudēt, jāsagaida tik tie mīnus 30* februārī, tas man gan būs jaunums un jaunas emocijas un pieredze!
-20* mūspusē te jau vienbrīd rītapusē bija..
Iemesls būs vēl pēc peldes ātrāk sausās/siltās drēbēs tikt!!  :):):)  Sports lielāks!!

Par to aukstumu... sapratu vienu, tiekot ūdenī un ar pirmo reizi iemērcoties, sāc pareizi elpot, caur muti izpūt caur degunu ievelc gaisu:)) Nopietni!!!
Ķermenis atslābinās un tu vari brīvi papeldēt! Jo saspringtāks esi, jo aukstums vairāk zogas klāt! 
Tikko sāk salt rokas un kāju pēdas, lienu ārā no ālinģa. Neko nepārforsēju, un sevi uz izturību nedzenu, ķermenis pasaka pats priekšā, tik vajag ieklausīties viņā!

P.S. Jāatzīstas, vēlu rudenī vairāk dzinu sevi uz izturību, pusotru dienu rokām pirkstu gali tā kā sāpēja/smeldza, nemāku īsti pateikt tās sajūtas, un redz, kad sapratu, ka pati par ilgu ūdenī atrados, tad pārstaju tā darīt, un tā roku problēma atkrita.
Tā kā mērenību it visā, draugi!! :))

Saslimt?!?
Nezinu, ir nedaudz naktī kakls sāpējis, deguns tecējis un esmu arī paklepojusi. BET!!! Cik ātri tas atnāk, tik ātri tas pāriet!!
Pirmkārt, esmu secinājusi, tas ir tad, kad guļu pārāk sakurinātās telpās!!
Tā kā tā nav vērā ņemama lieta, tad rūdīšanās process rit tālāk savu gaitu!!

Jā, kāpēc, es gan peldos ziemā?
Opis, pat iedomājies, ka es ar kādu,  esmu saderējusi ....uz kaut ko :)) Jo kāpēc, es pagājušogad nepeldējusies ziemā?
-Tāpēc, ka nobijos! Elementāri!
Tagad jau arī mani baidīja, apsaldēsies, sasaldēsies, krampis saraus un ko tik vēl nē ....utt...?!?
Peldos, ka patīk. Tās kontrastainās sajūtas fantastiskas.. Aukstums pret siltumu!! Pēc peldes jūtos kā no jauna piedzimusi. Tiešām.

Peldos retāk 2 vairāk 3 reizes septiņās dienās.


24.novembris

 


Sāka aizsalt ūdenstilpnes, manam dīķim ledus virsū, Zaubes ezeram arī, skaldāmie instrumenti nav līdzi (ar kāju ledū izsist caurumu nevarēju:)) Ko darīt?
Cerēju, ka mans mīļais Plaudīts būs bez ledus, jo tomēr gana iespaidīga ūdenstilpne! Tā arī gandrīīīīīz bija. Gandrīīīīīz tāpēc, ka ezers viļņojās, a ta līcītis nekā.. :)
Bet te atkal mācība man visam mūžam :))
Ledus Plaužezerā tai dienā bij` plāns kā stikliņš! Bridu ūdenī un ledu palauzīju ar rokām, sev tādu peldēšanas celiņu atlauzu.
Kur tā mācība? -Kā minēju, ledus plāns kā stikliņš!! Un peldoties nemaz nejutu ka sagriezos!!
Ģērbjoties ciet, skatos asinis tur, asinis šur, āda sūrkst vietām tā kā, kājas vispār švīkainas un pēcāk zilumi arī parādījās!!!

Atseviški par zilumiem runājot, tad tādi man uz kājām ir patstāvīgi, kamēr uz ālinģi piestaigāšu!:)
Rāpjoties ārā no ūdens, nemaz nejūti, ja stingrāk atsit  ķermeni pret ledu, jo manā dīķī sanāk ar švunku līst ārā no ālinģa, ja nav, kas roku padod :))

Plaudis. 28.novembris




Zaubes Augšezers.
Decembra sākums.
Starpcitu, tas izcirstais ālinģis ir otras meitenes darbs. Es tikai aizlienēju ālinģi... :))
Jā, un mēs Zaubē esam divas ziemas peldētājas..



7.decembris

Nē, man tak` pašai mājās dīķis, tik caurums ledū jāsaņemas uz jāizskalda! :) 
Pirmais piegājiens neveiksmīgs.. 8.decemdris


Pēc nedēļas, brālis apžēlojas un nāk palīgā ar zāģi, uhhhh...., nu man ir kur izvērsties!!


 Te jau Ziemassvētki klāt!!





Vecgada vakarā..
Vispirms aizeju atcērtu un attīru ālinģi no ledus, tad atnāku mājās, atdziestu :)), un eju atpakaļ peldēties.



2015.gads sagaidīts!!
Janvāra vidū mūsu ģimenīte ciemojās pie radiem Baltkrievijā. Arī tur es atradu iespēju nopeldēties, jo iepriekš pat satraucos, ka man gandrīz vesela nedēļa izkritīs bez peldes!
Protams, vietējā sādžā nevienu trako, kas peldas, neatrast.
Un dīķu ar nav prātīgu, jābrauc uz attālākiem ezeriem, bet atkal problēma, jādomā, kā tikt pie ālinģa.. Piedāvaja upi:))
Bet sanāca labāk nekā cerēts.
Svētavots.
Un ja pie mums ziema, tad tur sniega nebija, lietus lija.






Zaubes Augšezers
19. janvāris





28.janvāris




 Patiesībā, šī aizraušanās ar peldēšanu ziemā ir gana darbietilpīga. Ālinģis tev ir jāuzpasē no aizsalšanas, pagaidām, jau nav baigie mīnusi, bet kamēr biju Baltkrievijā, ālinģis pamatīgi tika aizlaists, uzliku šīferi -onduline, tas pa vidu ieliecās, jo tika saputināts pilns ar sniegu, un vēl pamatīgi iesala.
Dabūju pastrādāt :))
Tagad gudrāka, divus koka kātus palieku zem šīfera, lai neieliecas.:)
Opis laikam samierinājās ar manu jauno aizraušanos, ka man pat sniega lāpstu uzdāvināja.
Darbs atvieglots. :))






Protams, vai man plāns peldēties līdz pavasarim, realizēsies, to redzēsim. Visādi var gadīties. Bet, ja kas, tad man būs pienākums par savām ziempavasara peldes gaitām, atskaitīties šeit trešo reizi. :)





Tā mīļās meitenes un zēni, dariet to, ko sirds liek, un būsiet kaut nelielu daļinu gandarītāki!!!

SILTUMU SIRDĪS UN DOMĀS!!
UZ TIKŠANOS!!