ceturtdiena, 2015. gada 26. marts

Dīķa nolaišana.

Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... 
Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to rakstīšanas biežumu....

Dīķa nolaišana arī tāds gana sāpīgs jautājums, pēdējos gadus ik gadu,  tā doma tika atlikta malā... Kamēr pērn rudenī -viss notikās. 
Ja ir krietns meniķis, tad to izdarīt var cepuri kuldams, bet ja nav, izstiepies vai saraujies, tāpat tas dīķis jānolaiž. 

Dīķa nolaišanas iespēja, manuprāt, katrā lielākā dīķī noteikti ir jābūt. Savādāk, nu baigais čakars patiesi.
Tāpēc, pavisam drīz sāksies kārtīga meniķa būvniecības darbi.
Mēs pārnesām zivis uz citiem dīķiem, un zivis algā tika palīgiem par darbu. :)
30.09.2014
Pirmais ieraciens- noraciens :) vai pirmā darba diena.


Ziņkārīgās klāt! Kas notiek?!? :)




01.10.2014
Otrā diena.


Vēzīši. Pirmie.

Grāvī tiek ielaistas zivis, pēcāk šķirošanai utt.
Kā tas izskatījās, kad uztaisīja, neesmu nobildējusi nemaz :)
Bet jūs jau sapratāt gan jau?!? :)






Vēl vēzis mierīgu mājās dzīvi bauda :)

Kur mālaināks, tur alu alas vēžiem..




 

02.10.2014
Trešā diena.
 Amūru brokastis, pusdienas ,vakariņas :) Skat, kā niedres un citas ūdenszāles ēduši, smuki pēc kārtas!!






Bērnu zelta mirkļa foto!!
Dubļi neiedomājami tālu šķīst!!


Opis mani bar, pietiek bildēt, brauc puikam muti mazgāt!




 

03.10.2014
Ceturtā diena.
Zivju diena.











Darba karstumā, neaprēķināts gājiens, un zivs iesprūst..
Jāņem mačete talkā, lai izpestītu, bet diemžēl zivs ir savainojusies... un nonāk kāda zvejnieka zupas katlā..






















04.10.2014
Ceturtā diena







Kāds kopsauciens tam visam?
Uiii, tagad to atceroties... plati jāsmaida....
Visas četras dienas, bez strīdiem un balss pacelšanas neiztika. Nervozas dienas. :))

Dīķis nebija laists nost gadus desmit. Kā opis saka:" Es vēl braukāju ar Zvaigznes Ņivu!" (savējie sapratīs)
Dīķī bija šādas zivis: karūsas, karpas, spoguļkarpas, līdakas, līņi, amūri, mums par brīnumu arī asari...
Plēsoņas!
Gaidīto zivju daudzuma ziņā, opim bija mērens šoks, no cerētā ne puse nebija zivju! 
Zivju mazuļu ļoti maz!!
Dusmīgs opis ļoti, dabūjām mizā par to, ka mazās zivis pa grāvi prom uz Līčupi tikušas utt....utml....!!! Tāpēc saku vēlreiz, karsti mums gāja!!!
Bet ko tu gribi, ja tādas līdakas, asari iekšā! Mazuļi tiek apēsti!
Za to vēži bija daudz, un sākot ar mazulīšiem un beidzot ar pieklājīgu lielumu!:)

Atceros, kādus pāris gadus atpakaļ, mazās zivtiņas (karūsas, līņi, līdakas) ķērās uz nebēdu, un tad pēdejos divus trīs gadus, vairs nekā prātīga. Lielās zivis, taču gudras, uz āķa tik viegli nekaras!! :))
...un pērngad ūdra pirksts arī pabija pie vainas...

 Kā jau minēju, ne jau es visu paspēju un varēju nofotografēt, jāstrādā bija melnu muti!
Redziet paši, kāda es esmu pēdēja bildē, un tā visas dienas, -ģimenē četri pieaugušie, un trīs bērni!!
Gumijas zābaki (sausi) uz izķeršanu!
Arī veļasmašīna griezās uz nebēdu!!


Lai izdodas uzmeistarot meniķi, uzpludināt atpakaļ dīķi, un opim zivju audzēšanas vaļasprieks turpinās jaunos rāmjos!!!






Visu labu!!!