svētdiena, 2018. gada 1. aprīlis

Divgades mikslis!

Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja..
1)Jo šeit man visa emuāra vēsture ir pieejama, pilnīgi jebkurā diennakts laikā - kā atmiņu albums!
2)Tik pameklē un pašķirsti! ..Un atceries!
Datums arī gana parocīgs, lai šo dīvaino rakstu uztapinātu un laistu gaisā !!
Esiet sveicināti aprīlī! Pirmajā aprīlī! Joku dienā! Šogad arī balti vējainās Lieldienās!

Pašportrets ar mušu! Kā reiz joku dienai!

Īsta lauku idille! Vai nav laimīgi tie bērni, kam kas līdzīgs ir bērnības albumā vai atmiņās?!?  Puiši izaugs kā ozoli..


Kā tad ir veicies mums? Pastāv vēl aizvien zemnieku saimniecība. Darbojamies tāpat piena lopkopībā. Tātad primārais- saražotais piens. Esam pametuši Mālpils piensaimnieku un pārgājuši uz citu, kas piena naudu izmaksā 2reiz mēnesī un bez kavēšanās. Ja nebūtu to izdarījuši, tad pie trakās krīzes, kas skāra zemniekus arī mēs, visdrīzāk, būtu aizgājuši pa burbuli.
Esam arī atvieglojuši sev darbu un ierīkojuši piena vadu! Opīši beidzot ir tikuši pelnītā atpūtā, strādājam brālis un es.
Protams, kā jau kārtīgi slinkai rakstītājai -no jaunās piena mājas ierīkošanas bilžu nav, tik vien kā pats sākums!:)
Raiti nemaz negāja ar celtniecību, bet nu jau jūlijā būs gads, kopš piens aiztek pa trubu uz piena baseinu. Atminoties piena kannas un piena spaiņus, kas tika izcilāti un pārlieti... brrrr..



Notiek mazgāšanās process... ūdeni piena vietā ..neražojam:))

Turpināsim ar vasaru, viņas dēļ tik šis stāstiņš tapa!
Vasaras ir neaizmirstami darbīgas un skrienošas! Pļavas, dārzs, mežs!
Tā nav, ka ir tikai darbs, viss ir un jābūt līdzsvarā, protams!:):) Dvēselei jāļauj gavilēt atpūtā, ne tik domāt par darbiem! Vasarai piestāv izklaides!
Pēdējos gadus jūlija sākumā uz nedēļu spurdzam prom no dzimtenes, ar vismaz 10 meičām (kompānija pamainās), un laižam tālēs zilajās! Saule, jūra un karstums! Tāds relax!
Šeit foto stāsta nebūs, ir tikai mūsu personīgās atmiņas! ...un ir taču Facebook ar Instagram:)..tik vienkārši..:(
No pieredzes parasti ir tā pēc ceļojuma, pārējie mājinieki ko ķer un grābj, stressso ka neiet tā kā vajag, bet manējais ... es pat dārzā nezāles pēc ceļojuma ar smaidu uz lūpām pucē tik ārā..:))



Vasarās trijatā brienam purva lācenēs, uz Ķeipeni avenēs braucam, un divatā pārsvarā ar savu šogad gandrīz nu jau sešgadnieku ejam sēnēs! Juniors grozu nesējs mājās!



 Un salasītās sēnes notirgojam uzpircējiem! Un naudiņu krājkasītēs! Nopietni! Šovasar pēc 3h pavadīšanas mežā vienā piegājienā nopelnījām vairāk kā 50 naudiņas! Bērni priecīgi!
No sākuma pat māca neērtības sajūta vest sēnes uzpircējam, tad jau krīti azartā, kad tik vairāk izdotos no meža izcelt dzelteno dārgumu! Man nenopriecāties par tādu meža fitnesu, vismaz bikses vaļīgākas paliek ap vēderu!:):)
 ...un es ar citām acīm skatos uz tiem cilvēkiem, kas vasarās pelna iztiku lasīdami meža veltes, tiešām tie īstie ogotāji, sēņotāji - dzīvu naudu nes ārā! Smags darbs arī viennozīmīgi!

Burvīgās meža bildes!


 





 









Vai mežā nebija skaisti??? Tur varētu tik knipsēt un knipsēt...

Lietainā dienā..
.. kad bremzes netur.. ..ar laimīgām beigām...!!




P.S. Ir pagājušas sešas!! dienas ..kā iesāku rakstīt, un tagad rokas sakrustojusi klēpī sēžu bez iedvesmas! Putra galvā! Ko teikt, ko nav vairs vērts, un vispār, būs kaut kā neērti beigu beigās varbūt no šī skricelējuma.. Radi, draugi, paziņas ko palasīs, pārējie- fiksi bildes un prom!
Godīgi! Paldies manam gudrajam prātam, ka tikko rakstīt iesākusi, pa moderno ieliku soc.tīklos story :)),par saņemtajām uzslavām un vienu kodolīgu ..beidzot!.. šī andele jānoved līdz galam!
Jāiet pagatavot kafija, lai prāts uzmundrinās! 

Tā nav, ka mežā dzīvojot un strādājot tev te nav nekādu iespēju, tik vajag spēt rast un izmantot! Tomēr galvenais ir personīgais transports! Jūs jau ziniet, ko es atkārtošos!
Protams, kas seko soc.tīklos un  visi savējie zin, ka es ceturto ziemu peldu -veselībai, lecu aerobikā un neprātīgi fanoju par zumbu  -sirds priekam, un paskrienu -vienkārši priekam! Plānoju dienu!



Jāpiebilst gan, ka patreiz uz kādu noteikti nenoteiktu laiku, esmu pauzē no tā visa! Bet tāpēc, jau nevaru nepieminēt savas aizraušanās! 
..dzinējmedību sezonā - juniors, es , vienreiz piebiedrojās vīra māsa, tad nu gājām par dzinējiem! Un Reizija taču arī! Divreiz man izdevās tikt! Visa gaišā ziemas dienas daļa tiek pavadīta svaigā gaisā! Es jau to dēvēju atkal par meža fitnesu


 

 
..pat sniegā viņas atrodu! :))




Nevaru nepieminēt , ka pa kluso martā sarakstījāmies pēc 16 gadu kopdzīves! Nu jau maijā  šogad būs 17! Vīra un sievas godā - apaļš gads!

Vai tas bija labi vai slikti priekš mums,..tas pa kluso.., pareizāk sakot, radiem, ..kam tas vairs svarīgi?!?
Nebojāsim savu karmu ar paššaustošām domām vai "kā būtu, ja būtu", ..ja vecākais brālis rīkojis kāzas!? 
Pēc gada zinām un saprotam, ka vīra un sievas statuss rūp tikai pašiem!! :)) Kam tad vēl?? :) :) :)
Lai Dievs atvēl, vēl tikpat daudz gadu nodzīvot vienotā ģimenē!

Ceru tikties šeit ātrāk, jo īstenībā, man Vērmeļmeitā ko jaunu Jums uzrakstīt un parādīt ir pagrūti! Jo neko neradu, ne adu, ne tamborēju, ne šujmašīnu izmantoju..:)) 
Laukiem raksturīgi.. ka visi darbi jau atkārtojas.. Zemes aršana, sēšana, vai nedod dievs, siena pļaušana, -viss jau reiz šeit bijis!!
Vienīgais, lai izdodas man interesanti atkārtoties!
Un kādu stāstu iz dzīves!




Priecīgas, saulainas ja ne dabā, tad sirdī noteikti Jums Lieldienas!






















otrdiena, 2016. gada 22. marts

Četri mēneši.

Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!!
Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pirmie strazdi mūsmājās!
Tādi gan nedaudz sabozušies, jo kā nekā pie mums vēl ir ziema + ar visiem grādiem mīnusā naktī!!
22.marta rīts ...tik ziemīgs



Bet ko es?!?
Es saprotu, ka man šeit pēdējais laiks ziemas bilžu stāstam, jo pavasaris -kam jau ir, kam tūlīt būs klāt!!

7.decembris
Redz, lielais dēls skolas gaitās, bet mazais dzīvojas mājās. Tad arī sanāk, ka visi tuvās apkaimes apdeiti, notiek mums abiem divatā.

 

 




Te jau krasas dabas atšķirības jūtamas 15/16 decembrī 
Kā mūs decembrī sarma lutināja, pilni soctīkli ar šī netverami baltā dabas skaistuma bildēm, bet man aiz slinkuma tik viena:))


Nākamajā dienā man ieplānota pelde dīķī.
Pa iemīto taciņu brienam uz dīķi, bērni un suns līdzi, ne pirmā ne pēdējā reize, kad ejam tādā bariņā.
Bet šis zosu gājiens uz dīķi izvērtās gana traģisks.


 Es pat nepaspēju ielīst dīķī, kad suns uzgāja uz ledus, mums to ieraugot un izmisīgi suni saucot atpakaļ, tomēr notika -kas notika, jo ledus plāns, un jā....suns dīķa vidū ielūza.
Acīm skatot un ar prātu saprotot, ka suns pats netiks krastā, neizlauzīs ledu...
No sākuma Džeris tā kā to mēģināja darīt, bet tad vienkārši uz aplīti sāka riņķot... ūdens tad ledaini auksts...cik ilgi apļos...
Sākās šausmīgā ātrumā glābšanas darbi, cik nu ātri tas bija iespējams.
Ja no malas filmētu to, kā brālis traktoru ar visu meža izvedējpiekabi, iedzina dīķī, cienīgs youtube video būtu..

Pirmais piegājiens nesekmīgs, pārbrauciens otrā dīķa krastā, traktors ar visu piekabi, šķībi līdz pusei ūdenī, man viena doma -apgāzīsies un vēl lielāka nelaime notiks..
Ar hidromanipulatoru kausu, sašūpoja ūdeni un ledus sadalījās, suns gudrs būdams pēdējiem spēkiem izpeldēja krastā. Izturēja, jo saprata, ka viņu mēs glābjam.
Bet kā sunim zobi klabēja no aukstuma un šoka, pirmo reizi mūžā dzirdēju!
Cik ilgs laiks pagāja, līdz suni izglāba, man neprasiet, jo man likās ..ka aizritēja vesela mūžība..
Džeris tika nogādāts veterinārārsta gadīgajās rokās, un dzīvo tālāk laimīgs un vesels.

22.decembris
Meklējam Ziemassvētku eglīti.
Vai man vienai ir tā? Laicīgi tiek noskatīta eglīte, tik nodomā, ooo, jāatceras, rekur smuka eglīte -kā reiz būs mūsu svētku egle! 
Varianti divi:
Pirmais -vai nu tu aizmirsti, kur esi eglīti noskatījis?!
Otrais- ak, dies, šitā nu gan par pliku, kur tādu egli?! (Kaut pasen likās, tik skaista egle) :)) 



Šī gan varētu būt manu sapņu egle, kas kuplotu sētā



Ziemassvētku brīnums ienāca mūsmājās! 
Mans jaunākais dēls sāka runāt, pilnos teikumos un uzreiz zināmas lietas, vārdus un vietas ...un... un mums vecākiem/radiem/draugiem tik milzīgs prieks..
Mēs jau neteicām, kurš satiek, un bāc -Daniels runā! Apjukums un neviltots prieks reizē!!
Gatavošanās svētkiem.
Darba daudz, palīgu daudz, dzīvesbiedrs -pīrāgus, puikas -piparkūkas, pa vidu vēl cepetis top, ko nu kurš..








Īsts Ziemassvētku brīnums -krusa un varavīksne!!!



Kad labi pavadīts vecais gads un sagaidīts Jaunais.. hmmm, nekas jau būtībā nemainās, viss rit tālāk savu ierasto gaitu... 
Skolas brīvlaiks iet uz beigām, kārtējo reizi izstaigājam Vedzes dabas takas.
3. janvāris 
Sals sāk kniebt degunā

 


 Žēl par Greizo osi.. tas decembra lielos vējus nav izturējis..un aizgājis nebūtībā..
8.janvārī savā facebook profilā ierakstīju.. 
Heijā, mīļie draugi, radi, paziņas!
Vai Jums arī šodien bija tikpat silti, kā man sava āliņģītī?!?
Tajā brīdī, man gan tik -15 grādi bija ārā, kad gāju plunčāties, bet sajūtas pēc ūdens bija"svelmainistindzinošidedzinošas"...:)
...Dvielītis trīs dienas gaidot mani, palicis -sasalis par veļas dēlīti..:)






18.marts
Todien pirmais cīruļputenis ik pa brīdim plosījās uz nebēdu... zeme un debesis griezās...
Bet tas mūs nebiedēja, uzstādīt meža zvēriem automātisko graudu kaisītāju -barotavu :))














Nedēļas nogalē puišiem pavasaris galvā!
Izdomāja pāris lokus izmest ar kāpurnieku DT-75....izkustināt pēc ziemas miega kloķus..!! :)
Sākums jau daudzsološs, mierīgi pa tīrumu pabraukājās, pie reizes pavizināja arī mazāko puiku, tam pilnai laimei daudz nevajag!!
Bet kur sākas apnikums, tur turpinās demolēšana!
Redz, izdomāja upē sērfot!
Sapratu, ka ziepes nu tik būs, kad mans draugs un īstais dzelzs rumaka saimnieks, pārtrauca filmēt, bāza telefonu kabatā, acīmredzami kļuva nervozs un sāka emocionāli žestikulēt un bļaut. 
Televīzijā tad parasti skan pī pī pī, bet es ātrgaitā attālinājos no notikuma vietas
Viss labi, kas labi beidzas!
Izbrauca no tās upes visi trīs -traktors, stūrmanis, pasažieris un ceturtais -asistents arī nomierinājās! :) :)











Par blogošanu...vienam patīk, otram vairs nepatīk, trešajam vispār vairs nepatīk, ceturtajam vienalga :) :)
Bet redz kāds man piedzīvojums.
Viendien pie mājas pieripo policijas mašīna, meklē dzīvesbiedru, bet tas kā reizi otrās lauku mājās.
Izrādās, par savu vecu lietu- medību torni, ko būvējis savām un palīgu rokām, un ko dienu iepriekš pārvedis, no jau divus gadus jaunā medību lauka īpašnieka īpašuma uz savu piemājas lauku -policijā uzrakstīts iesniegums par ~nozagtu mantu!
Nu redz, tad bla bla bla īsumā mans vaļasprieks Vērmeļmeita lieti noderēja!
Jo šeit ir bilžu stāsts, kā mēs to medību torni četrus gadus atpakaļ būvējām un uz tā lauka uzslējām!!
Tā redz, kā tiek tērēta arī valsts nauda uz bezjēdzīgām principiālam sūdzībām!!!
SVIESTS!
Vēl lielāks sviests, kā lika to višku zemē - tā tas tornis sabruka! :)
Ha, gribas teikt, ne mana cūka, ne mana druva!
Egoisms -abpusējs!!
Arī no Vērmeļmeitas -smaidīgs egoisms.





Ja nebūtu to strazdu, drīzāk nebūtu arī šeit šī raksta !! Paldies Tev pavasari!
Bet es mīlu visus gadalaikus!!
Arlabvakaru!!