Baudot Zelta rudeni.

Pirmo reizi iecerētais brauciens uz Siguldu neizdevās, noparkojušies stāvlaukumā, tā arī lietu, kas brīžiem mijās pat ar krusu, nesagaidījām pārejot, aizbraucām prom.
Pēc nedēļas, kad tētim atkal iekrita brīvdienas -īstajās brīvdienās, jo negribas nedēļas vidū, ka lielais puika skolu kavē, devāmies uz Siguldu.
Matīsam loti, ļoti gribējās nolaisties lejā pa rodeļu trasi, tikai nepaspējam izmēģināt katapultu-uzšauties gaisā, tas uz nākamo reizi.

Pirmo reizi -bailīgs, otro reizi -smaidīgs!!!!!!!!!!

Kamēr ar pacēlāju uzbrauca augšup, baudot skaisto dabu, pie reizes paspējuši arī izdomāt, ka māte jānolaiž pa trasi lejā :)) To man pēc tam pačukstēja puika, ka tas bijis abu plāns!! Jo es uzreiz pateicu, man bail -nebraukšu, es auklēšu Danielu..
Pierunājos.., bet man tiešām bija bail..un ar pacēlāju braukt..ar brīžiem..nu tā..

Ar vagoniņu izbraukt nevarējām, jo tāāāāādas rindas!!!
A, Matīss laimīgs, tam atkal ne visai patīk tā vagoniņa padarīšana!!! :))

Nu, tad karuselis!!

No skata tāds neuzticams, bet bija labi.
Bet te atkal viens izbijās, kad bijām tieši spicē!! Pirms tam aktīvi stūri grozīja uz apli, ka man jau bez maz šķērma dūša metās, tad ceļoties augstāk, puika palika divtik lēnāks, un no stūres grozīšanas atlaidās:))

Acīm tīkams skats..

Atgriežoties vēl un vēl.. Gūtmaņa ala un pastaiga pa Gaujas senieleju..

Atpakaļ ceļā uztīt lielu cukurvati un gardu muti -lipīgiem pirkstiem viņu apēst..

Vēl uz jūru.. Saulkrastiem..

 

 Sveika, jūra!! Līdz nākamai reizei..

Maza atkāpe..

..Un atpakaļ ceļā pieskrienot, arī ieskrienot -kukurūzas laukā, jo redz, bērns man par brīnumu, nezināja, kā tad tā kukurūza aug, kur to kukurūzas vālīti meklēt?!?

Bet dabā ZELTA RUDENS turpinās..

Atpakaļ septembrī.

Septembris jau iedevis vietu oktobrim.. 

 Kā pagāja? Pat nemanot ir aizskrējis, jo skola, skola - piecas nedēļas dienas aizrit tā vien, un atlikušās divas dienas paliek brīvdienas. Vismaz teorētiski.

Laukos, pats karstākais, ražas novākšanas mēnesis.. 

Mūsmājās neko spožs, kaut kas ir labāk padevies, kas sliktāk -labi, ka nav tā ka nemaz!!

Kartupeļus tik piecas dienas atpakaļ pabeidzām norakt, kā reiz atvasarā ietrāpījām.

Tagad tik lielā šķirošana trīs veidos, kas pašiem, kas cūciņām, kas pagrabā -sēklai...

Vakar iesāku vilkt burkānus, tie arī ir daudz, bet mazākā izmērā, kā pagājušogad..

Pa vidu darbiem, vēl neieplānoti izdevumi zemniekam -piena dzesētājs izrādījās caurs, freons noplūda.. Meistars brauca trīs reizes, pirmo -uzpildīja freonu + apkope, div` nedēļas atkal nedzesē, atkal brauc + apkope, pēc kādām dienām, tas pats, nu brauc atkal, un meklē patieso lietas būtību, izrādās div` caurumi dzesētājā..

 Smalka padarīšana..

Un katr` reiz naudiņa ripo no maciņā laukā.. 

..uz kādām stundām, piens dzesējās šādi... kā pirms -iegājām eiropā  :))

Un protams pēdējā septembra nedēļa -Miķeļdiena!!

Skolās -ražas izstādes!!

 Arī Matīsa skolā, un kas jādomā, ko uzmeistarot no dārza veltēm.

Bet man bija tā.. 

Atnāca mans deviņgadnieks no skolas un skaļi paziņoja: "Mamm, ko tu man taisīsi ražas svētkiem??"

Man tas "tu" kaut kā lika aizdomāties, tomēr trešā klase jau.. un vēl tāda nostāja, ka tas viņa pienākums nav , bet mans -mammas.

Nu tad puika, nedēļu nevarēja saņemties kaut ko uztaisīt, kā čīkstēt vien, un ne man pat palūgt palīdzēt.. 

Beigās saņēmās, un uzmeistaroja vienkāršāko kabaci -kuģi, pats savām rociņām, pats ar savu izdomu, un lai kāds gala rezultāts, bet priecīgs bez gala!!!

Kaut ceļā uz skolu, vienam skurstenim -burkānam galu nograuza!! :))

Prasu, kāpēc, grauzi? 

-Bet viņš tik garšīgs izskatījās!!

 (Biju aizlienējusi bilžu taisāmo draudzenei, tāpēc, nav kuģa, un vairāk bildes no izstādes)

Trešklasnieku zīmējumi

Bet patiesākais prieks ir, lielajam brālim pārnākot no skolas, atkalredzēšanās ar mazo brāļuku.

1. Soma, apavi un virsjaka tiek nomestas pa ceļam..
2. Brālis rokās..un sākas lielā ņurcīšanās..
3. Tāda atkāpe, ja nu brālīts vēl guļ, tad  Matīss tiek koridorā sagaidīts un pierunāts iet augšā pārģerbties.. utt. Vienkārši sakot - noņemts no trases! :))

Vēl viena anekdote iz dzīves..

Braucām brīvdienās apciemot manu krustdēlu. Viens ceļa posms tāds riktīgi līkumains, un tad tāds kā krustojums, nekurienes vidū, bez ceļa zīmēm..

Es pie sevis skaļi domādama saku, tā, tā, kuram tad te galvenais??

-Sievietēm!!!     

Zibenīgi pasaka Matīss.

 Rudenīgi sveicieni Jums!! 

EJAM DABĀ!!