Lācim pa pēdām..

Ja jau man te panesusies, kā reiz tā meža dzīvnieku-medību tēma, tad, ko tur brīnīties, ka tādas lietas mani atrod pašas..?!
Redz, kādu mēnesi, ja ne vairāk atpakaļ, mūsu apkaimē, no manas mājas ~8km rādiusā bija ieklīdis lācis.. Nu, tā vienkārši mednieks sēžot medību tornī, mežacūku vietā sagaidīja un redzēja lāci!!
Zinu, ka uz to vietu, tika izsaukta attiecīgā instance, kas gan tās pēdas mērīja un vēl ko tur protokolēja:)), un protams, vietējā laikrakstā "Druva" tas ar tika atspoguļots!!
Un, Paldies man jāsaka vienai mednieka draudzenei vārdā Baiba par atsūtītajām bildēm.., kurās tagadiņ varat arī Jūs ielūkoties..
Protams, lācis jau sen mežā, bet atstātie pēdu nospiedumi taču paliek :):)

Un vēl pats amizantākais ir tas, ka jau labu laiciņu atpakaļ, ar mednieka Kaspara O. atļauju (Paldies arī tev!), tiku pie lāča naga bildēm.. Kurās vēl toreiz iepozēju ar savas rokas pirkstu, pret ķepaiņa nagu.. Joka pēc!!
Lāča nags nācis no Krievijas, un tā ir cita mednieka "dāvana" konkrēti šim man pazīstamajam medniekam..
Bet redz, kā tās bildes, tagad tiks izceltas saulītē!!!

Kāda sakritība:)), cerams lāci nesastapšu ceļā uz Baltkrieviju! Laikam, jau normāli lāči pošas uz ziemas miegu.. Redz, nemaz nenoskaidroju īsto faktu, tik mēģinu minēt...

Raibus piedzīvojumus, draugi, tiksimies nākamnedēļ!