Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Jau vairāk kā nedēļu atpakaļ veicu matu taisnošanu ar keratīnu. Arī man gribējās izmēģināt, un tam procesam briedu jau sen.. Un tad radās iz... -
TV NET izlasīju, ka svētdien, tas ir šodien -Latvijā noslēdzas oficiālā peldsezona. Par savu peldsezonu vēl nemāku spriest, bet šodien tie... -
Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja.. 1... -
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Uz nakti sanāca mātei atņemt bērnu, vai otrādi bērnam māti - šoreiz gan runa par zīdītājgovi un viņas teliņu!! Bet toties otrās dienas rī... -
Sestdien izbrīvēju sev pēcpusdienu un aizbraucu ar puiku uz Madonas kultūras namu paskatīties eksotisko deju festivālu "Maģiskais paklā... -
Par matu pieaudzēšanu runāju un domāju jau sen, tā kā savus matus reizēm :)) izdodas gan ataudzēt, gan atkal "nodedzināt" aizraujo...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru