Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Tas mūsmājās ir jaunākais veikums, kuru vēl nebiju atrādījusi. Pirms trīs gadiem dīķi nolaida, bet tā arī neradās iespēja dīķi izstumt,... -
Ilgi domāju.. vai vispār.. kas tāds jāraksta.. un pie tam .....tīīikkkkk sens info.. bet nu tas fotoaparāta meža!! saturs mani uzrunāja.. 1... -
Kā jau Jūs zināt, aktuāla tēma mūsmājās.. :)) Bet vēl ar divu palīgu čaklajām rokām, mans mednieks :)) divdienas atpakaļ tika pie jaunas ... -
Iz drošiem avotiem zinu, ka aci blogā iemet vīriešu dzimtas pārstāvji, tad šis stāsts, kā reiz viņiem... Nezinu, kuram vēl šāds agregāts,... -
Tieši tā, jo tie tika aizvadīti kruīzā uz kuģa Silja Festival ceļā Rīga - Stokholma. Drauga pārsteigums un dāvana Ziemassvētkos,... -
Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!! Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pi... -
Jau vairāk kā nedēļu atpakaļ veicu matu taisnošanu ar keratīnu. Arī man gribējās izmēģināt, un tam procesam briedu jau sen.. Un tad radās iz...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru