Ne velti sakām: "Ir brīži, kurus nekad negaidām, bet viņi atnāk tad, kad vismazāk tos gaidām..."
Tāds brīdis arī manā dzīvē ienāca ..nedēļu atpakaļ.. no rīta..
Kad pēkšņi aiziet draugs.. vēl pat nesasniedzot tos trīsdesmit.., tad sirds asiņo.. viņa raud, raud un raud..
Un vajag lielu spēku, lai saņemtos, arī man, vienkārši -viņa bērnības draugam..
Paliek atmiņas.. kuras man vienmēr būs dārgas..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Par matu pieaudzēšanu runāju un domāju jau sen, tā kā savus matus reizēm :)) izdodas gan ataudzēt, gan atkal "nodedzināt" aizraujo... -
.JPG)
Pusgadu atpakaļ, es gribēju šo bilžu stāstu parādīt.... Viena runa -labāk vēlāk, nekā nekad!!! :), jo ko nu tur attaisnoties ar to ... -
Beidzot varu pieķerties nelielam ieskatam par Baltkrieviju.. Kamēr atej no tā visa nost, pluss vēl steidzami neatliekamie darbiņi, kas jāpad... -
Kā jau Jūs zināt, aktuāla tēma mūsmājās.. :)) Bet vēl ar divu palīgu čaklajām rokām, mans mednieks :)) divdienas atpakaļ tika pie jaunas ... -
Man jāsaka vispār PALDIES Lainei , ka mani uzaicināja uz blogdraugu salidojumu savās mājās, jo ne es radoši darbojos nekā, tik zinu un es... -
Šorīt nākot no rīta mājās, pusceļā apstājos, jo saklausīju pavasarīgus svilpienus!! Paātrināju gaitu, un jā, še kur re kur viņi divi ir -pi... -
Laiks skrien vēja spārniem, tik tiešām, jo manam blogam aprīļa beigās apritēja divi gadi, pirmā ziņa šeit , par savu blogu -kurā es stāstī...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru